Kurvjzieža kontemplācijas

Šis nav polls

Krāšņais Kurvjziedis

Šis nav polls

Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
Mēģinu saprast, kāpēc 90. gados, kad objektīvi bija daudz grūtāka dzīve nekā tagad, cilvēki subjektīvi šķita daudz mazāk sapisušies un sagruzījušies.

Pagaidu versijas:

1) biju jauna, un mana relatīvi jaukā galviņa tolaik bija aizņemta ar džekiem un eksāmeniem, nevis Weltschmerz; piedevām man visapkārt bija tādi paši tauriņdejā plīvojoši bohēmisti;

2) tolaik nebija interneta katrās mājās, un cilvēkiem nebija iespējas tik intensīvi gruzīt citam citu 24/7;

3) viss bija tikpat slikti un vēl sliktāk, taču atmiņa ir žēlsirdīgi selektīva, tā izstumj senos gruzonus, lai atbrīvotu vietu jaunajiem;

4) spriedze akumulējas un pasaule vienkārši iet uz galu...
  • Es neesmu sapisies. Tu vienkārši fantazē.
    • Esi, esi! Tava uzvedība to uzskatāmi pierāda. :)
      • Es gan nezinu, kas manā uzvedībā ir ne tā, tā ka visdrīzāk šis tiks uzskatīts tikai par tavu mēģinājumu man iedzelt. Paldies par to pašu!

        Tomēr bija interesanti pavērot, cik cinisks vai bezcerīgs skatījums vijās daudziem šajos komentāros (ka visi ir sapisušies un dzīve sūkā). Pieļauju, ka tas ir tikai tāds izteiksmes veids, kas nekādi neatspoguļo iekšējo realitāti. Un tomēr, tas nedaudz saskan ar methodrone neseno ierakstu.
    • Bet noliegums ir dabiska aizsargreakcija, nekautrējies par to!
Powered by Sviesta Ciba