Es nezinu, ko domāt par "visi", bet manā ģimenēs un tuvāko radu lokā visvairāk bija sapisušies tieši 90-gadu beigās. Gan tieši milzīgā naudas un iespēju trūkuma dēļ, gan arī citādi. Atceros, ka vēl ģimenes ārste par matu tēvu teica, ka viņam ir depresija. Karl, 90-tajos gados depresija galīgi nebija modes slimība! Lieta bija nopietna. Bet mēs pat to tā neuztvērām, jo visi dirsāmies viens uz otru un visādi citādi darījām cūcības.
Pamazām lietas kļuva labākas, tagad jau gandrīz katrs ir uzcēlis sev māju, audzina bērnus utt. Dzīve nav ideāla, bet ir tuvu tai. Tā vai citādi katrs darbojas savā un citu labā, tagad ir daudz lielāka sadraudzība, iespējas, atbalsts arī tiem jauniešiem, kam nu ir šī depresija utt.
Domāju, ka tev tas ir kaut kāda kombinācija no (1), (2), (3).
Pamazām lietas kļuva labākas, tagad jau gandrīz katrs ir uzcēlis sev māju, audzina bērnus utt. Dzīve nav ideāla, bet ir tuvu tai. Tā vai citādi katrs darbojas savā un citu labā, tagad ir daudz lielāka sadraudzība, iespējas, atbalsts arī tiem jauniešiem, kam nu ir šī depresija utt.
Domāju, ka tev tas ir kaut kāda kombinācija no (1), (2), (3).