Kurvjzieža kontemplācijas

Šis nav polls

krii

27.7.22 20:20

Mēģinu saprast, kāpēc 90. gados, kad objektīvi bija daudz grūtāka dzīve nekā tagad, cilvēki subjektīvi šķita daudz mazāk sapisušies un sagruzījušies.

Pagaidu versijas:

1) biju jauna, un mana relatīvi jaukā galviņa tolaik bija aizņemta ar džekiem un eksāmeniem, nevis Weltschmerz; piedevām man visapkārt bija tādi paši tauriņdejā plīvojoši bohēmisti;

2) tolaik nebija interneta katrās mājās, un cilvēkiem nebija iespējas tik intensīvi gruzīt citam citu 24/7;

3) viss bija tikpat slikti un vēl sliktāk, taču atmiņa ir žēlsirdīgi selektīva, tā izstumj senos gruzonus, lai atbrīvotu vietu jaunajiem;

4) spriedze akumulējas un pasaule vienkārši iet uz galu...

• 53 raksta
• ir doma

• smille

  27.7.22 21:20

  

  Vēl jau 90tajos tomēr bija eiforija par atgūto neatkarību un cerība par labāku dzīvi.
  Vismaz mani šobrīd reāli gruza tas, ka saprotu, ka visdrīzāk mani bērni nedzīvos labākā pasaulē, jo būs vairāk klimata katastrofu, bads un kari.

  • Atbildēt
  • Diskusija

  • smille

    27.7.22 21:22

    

    Vispār tas laikam arī pie 4) skaitās, bet kopumā domāju, ka visi 4 uzskaitītie ir pie vainas (piem, par to, ka "neviens vairs negrib strādāt" ASV avīzēs sūdzoties jau kopš 1894. gada :D)

    • Atbildēt
    • Iepriekšējais

  • martcore

    27.7.22 22:24

    

    tā nebūs. mēs visi kopā centīsimies izdarīt tā, lai tā nebūtu.

    • Atbildēt
    • Iepriekšējais
    • Diskusija

    • krii

      27.7.22 22:28

      

      Ne nu centīsimies, ne kā!

      • Atbildēt
      • Iepriekšējais