5. toreiz baisi daudz visa kā jauna parādījās - pirmie lielveikalu iedīgļi, jauni produkti, atskārsme, ka tagad drīksti (ja vari atļauties) braukt uz Eiropas valsti bez jebkādām valsts orgānu atļaujām.
TV lietotāji sāka jau saprast seriālu nozīmi viņu dzīvēs.
Tualetes papīru varēja vienkārši nopirkt veikalā, pie kam varēja pirkt tik cik gribējās, nevis cik atļāva ņemt.
cilvēkus vēl nebija panākušas mūsdienu daudzās aktivitātes un viedtelefoni vēl nebija parādījušies, atlika laiks dzīviem tusiņiem.
tagad tā visa vairs nav - kad gribi, brauc kur gribi, turi visu laiku snuķi savā telefonā, maini mašīnu kaut katru mēnesi, ja nauda atļauj, veikalu ir vairāk nekā tev vai man jebkad būs naudas, bet nopirkt tur var ļoti maz ko kvalitatīvu - pārsvarā štrunts vien ir, labāks par PSRS štruntiem, bet nu jau vairs nav arī PSRS..
progress ir tas, kas iznīcina pagātni un tās izpausmes... pie kam tas progress arī atmiņu saīsina :))
TV lietotāji sāka jau saprast seriālu nozīmi viņu dzīvēs.
Tualetes papīru varēja vienkārši nopirkt veikalā, pie kam varēja pirkt tik cik gribējās, nevis cik atļāva ņemt.
cilvēkus vēl nebija panākušas mūsdienu daudzās aktivitātes un viedtelefoni vēl nebija parādījušies, atlika laiks dzīviem tusiņiem.
tagad tā visa vairs nav - kad gribi, brauc kur gribi, turi visu laiku snuķi savā telefonā, maini mašīnu kaut katru mēnesi, ja nauda atļauj, veikalu ir vairāk nekā tev vai man jebkad būs naudas, bet nopirkt tur var ļoti maz ko kvalitatīvu - pārsvarā štrunts vien ir, labāks par PSRS štruntiem, bet nu jau vairs nav arī PSRS..
progress ir tas, kas iznīcina pagātni un tās izpausmes... pie kam tas progress arī atmiņu saīsina :))