*

visiem tik ļoti garšo, ka jāpadalās ar savu izgudrojumu arī šitenten:

mīkla:
apmēram 1 glāze miltu (mēs jaucam kopā vairākus - parastos kviešu + dažāda rupjuma rudzu);
ūdens
- mīca liekot klāt miltus, kamēr izveidojas patīkama konsistence, elastība un nelīp pie rokām.
izrullē plānu, plāniņu uz cepampapīra, liek pannā un drusku uzloka maliņas. pat ne īsti uzloka, bet uztaisa tādu kā valnīti, lai virsa pēc tam netek nost.

virsa:
pāris āboli - sagriezti diezgan sīki, bet ne ļoti sīki (es nemizoju, bet ja nav ko darīt, mizojiet);
saldētas upenes (var arī nesaldētas, protams);
ne pārāk liela ķirbja šķēle - sarīvēta;
gabaliņš svaiga ingvera - sarīvēts (nepārspīlēt);
1 glāze brūnā cukura (vislabāk muscovado);
sauja mazliet sadrupinātu valriekstu;
sauja auzu pārslas.
visu ber uz izrullētās mīklas, pārkaisa ar kanēli un liek cepties kaukādos 200 grādos. cep kamēr mīklas apakša kļūst viegli zeltaina un izskatās ne-jēla. pēc izņemšanas no krāsns ļauj mirklīti atpūsties un padzist. ja mājās nav asu nažu, ērtāk griezt ar šķērēm.

+ variācijas
*upeņu vietā, vai kombinācijā ar tām, var lietot jāņogas un mellenes;
*ja gribas treknāku, var uzpļeckāt pa virsu pāris kokosriekstu eļļas piciņas;
*ja mājās ir daudz sliktas kvalitātes medus, no kura jātiek vaļā var ņemt to uz pusēm ar cukuru. tādā gadījumā visērtāk būs glāzē sajaukt medu un cukuru kopā, tad pārliet tos visām virsmas sastāvdaļām, kas saliktas vienā bļodā, samaisīt, izgāzt uz mīklas un vienmērīgi izlīdzināt.

Pirmās Lieldienas sākās ar lielisku jāšanas treniņu mežonīgā slapjsniegputenī. pēc treniņa braucām tālāk uz Saldu un gājām pirtī.
( putenis )

Otrajās Lieldienās spīdēja saule un mēs braucām paklimst pa Kuldīgu. hiperromantisku detaļu pilsētiņu pašā wild wild Kurzemes sirdī.
( Kuldīga )

neskaitot visus pārējos jaukumus, Kuldīgā bija arī nenormāli daudz smuka strītārta. tik daudz, ka atsevišķa sadaļa jātaisa -
( strītārts )

vēl šīs Lieldienas tapa ievērojamas ar to, ka es izejot no tā, kas bija atrodams Kārļa vecāku virtuvē atklāju jaunu nenormāli garšīgu kombināciju salātiem.
( recepte )

1) kopš septembra cenšamies ēst vegāniski. 95% sanāk. mājās vispār nekādu problēmu, ārpus mājas reizēm kaut kādi izklupieni gadās. visbiežāk kāja slīd uz izkusušu sieru - picu, piemēram. bet līdz šim izkusis siers arī bija vienīgais ko tiešām kārojās, turklāt kārojās ar prātu nevis organisms prasīja. bet pēdējās dienās ir uznācis kaukāds skābpiena produktu vājprāts, turklāt šķiet ka prātam ar to mazs sakars, ka šoreiz bļaun organisms. uzraudzēju joģīti no sojas piena (tiesa ar nevegānu ieraugu), apēdu, bet bija par maz. vakar ieliku raudzēties no auzu piena, bet nez vai nu ieraugs bija beigts vai tas piens nepatika un no rīta man sagaidīja mazliet skābens auzu piens ar dažiem jogurta kunkuļiem. tas viss ir beidzies ar to, ka esmu paniski izdzērusi puslitru lakto un litru tīrkultūras ar smiltsērkšķu sīrupu. iegāja iekšā kosmiskos ātrumos. labprāt dzertu vēl, bet beidzās.
laikam kaut kas man trūkst, bet nevaru saprast kas. baktērijām it kā nevajadzētu prasīties, jo patiesībā kopš gandrīz nelietoju piena produktus, vēders strādā daudz labāk un nemanāmāk;

2) mana gadu ilgā cīņa ar cukuru, baltajiem miltiem un citiem rafinētiem produktiem ir rezultējusies ar sekojošām lietām - ja gadās pavairāk saēsties kauko no šīs sērijas dienas otrajā pusē, tad naktī šausmīgi svīstu. ja dienas pirmajā pusē, tad parasti sāk sāpēt galva. sirds arī reizēm klapējas no cukurproduktiem. bet pēc vienas nesenas svinēšanas, kur saēdos daudz mājās ceptas kūkas un citus konditorejas izstrādājumus, otrā dienā bija reāla pohu sajūta, tāda it kā visu nakti būtu dzērusi maisot visdažādākos alkodzērienus. lieki piebilst, ka alkohols tais svinībās nebija vispār, jo visi bija pie stūres vai ar krūti baroja bērnus. katrā ziņā organisms sāk arvien skaļāk izpaust savu riebumu pret neveselīgu pārtiku;

3) lielākā problēma ir mans prāts. es joprojām reizēm sarijos lietas, kuras uzskatu par neveselīgām un kuras man patiesībā vairs nemaz negaršo (piemēram, šokolādes konfektes liekas pārmēru saldas, nepatīkami ķepīgas un šķebinošas). vienīgais, kas mani mierina, ka tas ir līdzīgi kā bija pīpēšanas atmešanas pēdējā fāzē - man reāli vilka uz vēmienu no cigaretēm, bet es tomēr mocījos un pīpēju, līdz vienā dienā patiešām pietika.

( pa svētkiem cepu reizes trīs )

mums tātad bija šāds svētku cepetis.
un ir ļoti būtiska atšķirība vai pārēdas brīvprātīgi vai piespiedu kārtā.

( es laikam 10 gadus vairs negribēšu iet virtuvē )

pēc tik garas un intensīvas piektdienas, sestdienas pusdienbrokastīs vajadzēja uzēst kko intrsantu.
tātad - ņem kartupeļus, kurus skatuves gaismās, publikas priekšā, iepriekšējā vakarā mizojušas lieliskās JRT aktrises.
sarīvē. ņem pa saujai, nospiežot liekot šķidrumu un mazliet saspiežot kopā un saplacinot. neko citu nepievienojot liek uz pannas uz cep.
kamēr viens cep, otrs taisa mērci, sablendējot ķirbi, dzērvenes, ķiplokus, rozmarīnu, sierāboliņu, linsēklu eļļu, olīveļļu un medu.
aiziet uz siltumnīcu. izlaiž no turienes, tur nesaprotamā kārtā iekļuvušus, 3 zvirbuļus. paņem salātus, redīsus un kaukādas nezāles.
nes uz virtuvi. nomazgā. sagriež kopā ar diviem maziem un pašiem pēdējajiem pašmāju gurķēniem.
sakrāmē uz šķīvja pančenes, zaļumus, pārlej ar mērci un ēd.
pēc tam domā, kā dabūt ķiplokgaršu/smaku ārā no mutes, lai varētu iet uz darbu. neizdomā.

( zis iz it )

kopš jūlija sākuma ir aprīti četri kīlo diusimts medus. tas ir gandrīz pusotrs kīlo mēnesī.

g) kopš šodienas oficiāli un juridiski esmu ganāmpulka turētājs. paša ganāmpulka gan man vēl nav, bet būs. drīz;
s) pārvācos no Tele2 uz Biti;
d) pirmo reizi mūžā biju tai slavenajā donatotuvē. sanāca iet garām un izdomāju, ka kamēr neesmu kļuvusi par 100% vīgan, jāiečeko. konstatēju, ka tur pārdod mutē kūstošus, cukura, pārtikas krāsvielu un balto miltu koncentrātus, pēc kuriem gribas no iekšpuses izrīvēties ar vērmelēm. vai vismaz pelašķiem;
t) pirmo reizi mūžā braucu ar to glauno, zemās grīdas tranvaju. divas pieturas. par zaķi. vajadzēja paspēt no teātra uz to konci, uz kuru neviens no jums negribēja nākt;
m) pirmo reizi mūžā biju Melngalvju namā. koncerts bija ļoti kruts. Vasks, kā vienmēr, patika vislabāk. ritīgi izšrubēja iekšas. kā starpbrīdī runājām ar tur satiktu paziņu (kurai izrādās ar bijis problēmas ar līdznācēja atrašanu), tad Bēthovenu pēc tam atskaņo, lai cilvēkiem nebūtu jāiet mājās pa taisno pēc Vaska un, lai viņi no tās aizgrābtības nepakļūtu zem tranvaja (video, kur Vasks skaidro kā tam kvartetam jākapā);
d) kolēģe stāstīja, ka aktieri šodien esot sprieduši, kas būs ģērbēja jaunajai Šmita izrādei un visi teikuši, ka gribot mani (bet tā kā par to lemj administrācija, tad nebūšu). nav jau nepatīkami, bet man vienmēr licies, ka no četrām teātra ģērbējām es esmu vispaviršākā un neprasmīgākā un tizlākā. pārējās ir tādas nopietnas sievietes, nu tantes tādas. es allaž esmu domājusi, ka viņām viss vienmēr ir perfektā kārtībā, ka viņām nav problēmu nevainojami izgludināt pat vissarežģītākā piegriezuma un burzīgākā auduma svārkus (pagāja trīs gadi, kamēr es sapratu kā var izgludināt Šmukstes svārkus izrādei Ledus), ka viņas momentāli aizšuj katru sīkāko caurumiņu, ko pamana, turklāt tā, ka nemaz nevar redzēt, ka tur tāds kādreiz bijis, un ka viņas nekad steigā negludina tumšus tēkreklus no labās puses tādējādi iegludinot nesmukas, spīdīgas vīles (es reizēm tā daru) utt. utjpr. es, piemēram, nesen trīs dienas pēc kārtas aizmirsu, ka Gāgas kreklam podziņa iztrūkusi; aiznesu Krūmiņa kaklasaiti Samītim; ieliku Soņas zeķes fūrē uz Milānu nesalāpītas un pazaudēju Keiša taurē bāžamo lupatu. ja pēc visa šī, viņi tomēr labāk grib, mani, ko un kā tad tās pārējās dara?

mammas māsīca padalījās ar visādiem pašaudzētiem brīnumiem. dažādu veidu ķirbji, āboli un arī pāris neparastāki radījumi.
( šitādi te )

ļoti kruti cepīši:
1 glāze pilngraudu kviešu miltu;
1 glāze auzu pārslas;
1 tējkarote cepamais pulveris;
1/2 tējkarote jūras sāls;
1 glāze rīvētu burkānu;
2/3 glāzes drupinātu valriekstu;
1/2 glāze rozīņu;
kanēlis, ingvers (krutāk ar svaigu);

1/2 glāze nerafinētas kokoriekstu eļļas (var jau drošvien kādu citu arī, bet kokosniecei tas aromāts tāds mmmmm. ja sacietējusi, tad jāatkausē šķidra);
1/2 glāze medus (man vispār ļoti nepatīk medu karsēt, bet man mājās ir viens jocīgs, kurš jau labu laiku necukurojas, tā ka nebij žēl + liku medu mazāk nekā pusglāzi un pieliku 2 treknas tējkarotes ar iesala ekstraktu. var droši lietot kļavu sīrupu vai agaves nektāru. cukuru jau arī drošvien)

sajauc visas augšējā stabiņa sastāvdaļas. atsevišķi sajauc apakšējā stabiņa sastāvdaļas (ja lieto svaigu ingveru, tas iet pie apakšējā stabiņa). sajauc visu kopā, liek pa piciņām uz cepampapīra un cep kādos 200 grādos minūtes 15. kamēr karsti tikmēr pamīksti, bet atdziestot sacietē kraukšķīgi. ja pati nebūtu cepusi, neticētu ka viņiem klāt nav ola un cukurs, jo tā konsistence un kraukšķīgums tāds, kāds parasti ir olcukurcepumiem. no šī daudzuma sanāk viena ļoti piebāzta cepeškrāsns panna. dekorēju katrā iespraužot pa mandelei.
p.s. iedvesma nāca no šejienes

šī diena lai top ierakstīta vēsturē ar to, ka pirmoreiz mēģinājām mājās pelmeņus taisīt.
Kārlis samīcīja mīklu (700 g miltu + puslitrs verdoša ūdens. mīca daudz un dikti, tad atstāj uz pusstundu atpūsties, pārsegtu ar mitru dvielīti) un aizgāja uz darbu.
es paliku mājās un izdarīju atlikušo.
pildījumus sasautēju divarpus:
1) sīpols, rīvēts burkāns, sojas granulas, ķiploks, sojas mērce, pipari, dilles;
2) sīpols, rīvēts burkāns, paprika, mazliet tomāts, cigoriņsalāta lapas, pētersīļi, ingvers, pipari, sojas mērce un daudz, daudz ķiploku. ķiplokus liek beigās. šim pildījumam iedvesmojos no Vici Japanese Dumplings;
3) īsti neskaitās kā svaigi sasautēts pildījums, jo iepriekšējie divi beidzās, mīkla vēl bija, tāpēc ieķepsēju rabarberu čatniju iekšā.

mīklu rullē jo plānu, plānu. spiež ar glāzi rimbuļus, liek pildījumu viducī un loka ciet. sākumā nevarēju atrast sev ērtāko un jēdzīgāko veidu ciet lipināšanai. mēģināju tā un šā, bet tad atkal iedvesmojoties no tiem džapanīz dumplings, sāku maliņas spiest ciet ar dakšiņu.
sataisītos liek uz šķīvja un ieliek saldētavā apsaldēties. kad apsaldējušies, var pārbērt maisiņā. ja bērs uzreiz, tad sasals vienā lielā klucī.
process diezgan ilgs un darbietilpīgs, bet pirms mirkļa nobaudītie rezultāti saka, ka noteikti ir tā vērts censties. ļoti garšīgi ar visiem pildījumiem.

+ mīklu, kuru konkrētā brīdī neizmanto ieteicams apsegt ar mitru dvieli, citādi viņa apkalst;
+ visdrausmīgais visā procesā likās sarullēt kopā mīklas atgriezumus - viņi apkalst un savācās no dēļa miltus, tāpēc man tagad no rullēšanas sāp roku locītavas.

( ilustratīvais materiāls )

šodien ir mana pirmā brīvdiena kopš aizpagājušās svētdienas, ir tikai nedaudz pāri vienpadsmitiem no rīta, bet es jau esmu paspējusi uztaisīt:
banānu-brūkleņu smūtķiku (brokastīm);
vegānu bezcukura burkānkūku (par godu Dabaszirgu saimnieces meitiņas gada jubilejai);
baklažānu-valriekstu pastēti (ko smērēt uz Kārļa ceptās rudzu maizes un apklāt ar mammas audzētiem tomātiem);
vegānu lazanju ar rauga pārslu mērci (ko vīram ēst, kad atnāks mājās no darba).

procesā sasmērēto trauku grēda gan tagad varētu pati ņemt un nomazgāties.

2 glāzes pilngraudu kviešu miltu;
2 ēdk. cepamais pulveris;
šķipsniņa sāls;
2 ēdk. iesala ekstrakts (receptē, kurā smēlos iedvesmu šīm pankūkām, bij minēts kļavu sīrups)
1 glāze sojas piena (vai cita vīgan piena pēc izvēles);
pusglāze ūdens;
vaniļa, kanēlis;
(es vēl pieliku ēdamkaroti glutēna, jo pilngraudu pankūkas cepu pirmoreiz un bij bišķi bail).

atsevišķās bļodās sajauc sausās un slapjās sastāvdaļas. slapjās pielej sausajām. kārtīgi samaisa un atstāj 10 minūtes ievilkties. mīkla sanāk diezgan tāda pabieza. ja nu liekas ļoti, ļoti par biezu var pieliet vēl kādu ceturtdaļglāzi sojas piena vai ūdens.
cep. neliek daudz mīklas vienai pankūkai, jo viņas ļoti ātri cepas + ļoti, ļoti uzpūšas - ja būs par lielu, tad vidus paliks jēls.

( rezultāts )

a) grauzdēta pitas maizīte ar svaigiem zaļumiem, dārzeņiem, seitanu, DIY humusu un zemesriekstu sviesta mērci. pirms un pēc.

b) es nesaprotu kāpēc ir jādara kaut kas tāds: zinātnieki satraukušies par nelielu Černobiļas apkārtnē dzīvojošu Prževaļskas zirgu populāciju. 31 zirgs 1998. un 1999.gadā tika izlaisti Černobiļas piesārņojuma zonā, kur cilvēki bez atļaujas nevar iekļūt. Tas tika darīts, lai bagātinātu vietējo bioloģisko daudzveidību. (avots)
t.i. es nesaprotu, kāpēc gandrīz izmirusi un aizsargājama dzīvnieku suga (vēl) ir jāpalaiž bagātināt vietējo bioloģisko daudzveidību vietā, kura ir tik piesārņota, ka cilvēkiem tur aizliegts uzturēties?

mana cīņa ar šugaradikšenu kā ar vējdzirnavām. kamēr dzīvoju mierīgi pa māju, kamēr nav PMS vai pilnmēness - tikmēr ir okej. bez rafinētiem cukuriem iztieku bez problēmām. ij neprasās. bet.
tiklīdz sanāk kāda iziešana vai ciemošanās vai PMS vai pilnmēness tā viss vējā un pēc tam atkal lomkas un lēna nostkāpšana. un galvenais, ka kopš pirmā nopietnā nostkāpšanas mēģinājuma man cukursaldumi (īpaši veikala. pašceptos, kuros tiek likts 2x mazāk cukura nekā prasa recepte un ij tad mēdz būt par saldu, vēl nespēju pilnībā norakstīt) vairs īsti negaršo. no viņiem nāk tāds pliekansalkantaukains lipīgums. es gan mēdzu viņus saēsties, nē - sarīties, bet nekādu baudu no tā negūstu. ir pat mazliet pretīgi. karoč sajūta apmēram tāda pati, kā tad, kad vēl nebiju līdz galam atmetusi pīpēšanu - pa retam mēdzu smēķēt, lai gan pašai tas tīri fiziski riebās. nezinu kāpēc man tā vajadzēja darīt un kāpēc es tā daru tagad.
pēdējās dienas Saldū saēdos gana daudz visādus cukuriņus, pirms tam vēl pašai sanāca divas cukurkūkas cept, tagad atkal jāmēģina kāpt nost.

nuvo, ta pirms brīža uznāca kārtējā cukurlēkme. nezināju ko darīt, tāpēc paņēmu:
pāris saujas upeņu;
pāris saujas jāņogu (bišķi mazāk nekā upenes);
mazliet ķirbja (man bij saldētavā bišķi aizķēries);
kādu banānu. varbūt divus;
medu pēc garšas;
sablenderēju.
un uz pannas apgrauzdēju trīs saujas auzu pārslu, sezama sēkliņas, kanēli un vienu ēdamkaroti muskovado cukura (jā, jā cukurs paliek cukurs, bet medu šim nolūkam man likās bezjēdzīgi ķērnāt).
samaisīju abas substances kopā un apēdu gardu muti.
tā pirmā substance, starp citu, man mazliet palikās pāri, tāpēc salēju saldējumtrauciņos un ieliku sasaldēties. manliekas sanāks kruts upeņu "saldējums".

tā kā Kārlis pēdējās dienas okupējis mašīnu un es netieku pie zirga, ta dirnu mājās, lasu grāmatu un ik pa brīdim izklaidēju sevi ar ēst gatavošanu.
šodien dienaskārtībā bij saldās maizes izmēģinājums. recepti atradu slēgtā zirdzinieku foruma recepšu sadaļā un, protams, ieviesu savas izmaiņas.

tātad riekstu-augļu maize. cukurs nav, dzīvnieki nav, raugs arī nav.
125g piecgraudu vai četrgraudu pārslas;
50g sagrieztas žāvētas aprikozes;
50g treknas rozīnes;
saujiņa lazdu riekstu un visādi citādi rieksti (vēlams sagriezt bišķi sīkāk, bet nav obligāti)
300ml ābolu sula
125g kviešu milti
2 tējk. cepamā pulvera

1 stundu pārslas, rozīnes, aprikozes, riekstus mērcē ābolu sulā. Cepeškrāsni sakarsē līdz 180 grādiem. Kad sula ir sasūkusies pārslās, pievieno miltus un cepamo pulveri. Labi sajauc. Uz pannas liek cepamo papīru, uz tā no masas veido kukulīti jebšu arī liek veidnē. cep apmēram 1 stundu līdz mīkla nelīp pie koka irbulīša.
sanāca garšīga tāda. tikai - garoza baigi cieta un pats, pats vidus vēl pajēls. cepu ilgāk nekā stundu. bet par to garozas cietumu sāku vainot cepeškrāsni. kad Kārlis cep tās savas nopietnās maizes, viņām ar parasti vienīgais trūkums ir pārāk cieta/bieza garoza.
bildes nebūs, man slinkums. cepjat paši un skataties kā izstās.

ja vajag izdomāt, ko jauku iedot Kārlim rīt līdzi uz studiju, bet ir slinkums un mājās īsti nekā nav, tad sanāk šitādi te burvīgi kuskusa salāti:
1) uzbriedinam pusotru glāzi kuskusa;
2) ejam uz dārzu pēc zaļumu buntes. uzsvars uz baziliku un piparmētrām, bet klāt vēl piešķinam arī pētersīli, timiānu, raudeni un Moldāvijas pūķgalvi. noplūcam arī kādas 5 klinģerīšu galvas;
3) sablendējam to zaļumus kopā ar puscitrona sulu, krietnu šļuku olīveļļas, sāli un trīs ķiploku daiviņām;
4) sajaucam iegūto pļuru ar uzbriedušo kuskusu;
5) noplūkājam klinģerītēm ziedlapas un pievienojam masai (uzmanāmies no laputīm);
6) ieejam kambarī, paņemam pusotru siltumnīcas gurķi (pagari tādi) un vienu veikala tomātu;
7) sagriežam un pievienojam masai, samaisam un sukājam iekšā.

paprika nebūtu slikti klāt un siera bumbas vai brinza vai kas tamlīdzīgs. un apcepti baklažāni. bet kā jau teicu, mājās īsti nekā nav.
sanāca ļoti garšīgi. smuki arī tādi - raibi un krāsaini. bildes nebūs, jo fotoaparāts nav mājās.

vēlāk: es nesaprotu, kas ar mani notika, bet es aizmirsu pielikt un pierakstīt OLĪVAS. tur noteikti vajag likt klāt melnās olīvas!
vēl vēlāk: pielikt pieliku, bet nepierakstīju - mērcītei noteikti neskādē pusotra tējkarote medutiņa vai muskavado. un vēl salātos labi iet iekšā visādas sēkliņas (saulenes, ķirbenes, sezamenes) un valrieksti.

mamma šodien nokāva vienu mazu ķirbīti sautējumam. sautējumā gan viss neaizgāja, tāpē vajadzēja izdomāt kur šo vēl izlietāt. izdomāju, ka šokolādes "saldējums" varētu nebūt slikta izvēle:
sablendē ķirbi ar banānu attiecībā apmēram 3 : 1, pieber kakao, pasaldina ar medu un liek tais speciālajos trauciņos saldētavā sasalt. tie trauciņi kā reiz tagad Rimītī maksā 49 santiņi, ja pareizi atceros.
tikko izvilku vienu nogaršošanai - nenormāli foršs tāds, turklāt ļoti patīkama un saldējumīga konsistence.
rekomendēju! ( zis iz it )

ja nu tā pļura nesalien trauciņos un paliek pāri, tad var noēst tāpatās, vai izmantot par saistvielu augļu-ogu salātiem.
un ja nu ikurāt nav ķirbīts pie rokas, var jau to pašu taisīt no tikai banāniem vai izmantot avokado. es vienkārši esmu milzīgā sajūsmā par to cik garšīgos veidos var dabūt iekšā svaigu, veselīgu un ļoti negaršīgu ķirbi.
p.s. iepriekšējais "saldējums" kas tika pildīts trauciņos bij ar medu sablendēti ķirši. arī ļoti garšīgi.

tikko izgudroju savu jauno feivorītāko šīs vasaras našķīti:
sablenderē saldētus banānus (tā kā viņi bišķi pagrūti blendējas, pielēju kādu karoti ābolu sulas)
liek trauciņā, apber ar zemenēm, pārlej ar iesala ekstraktu (zemenes ar iesala ekstraktu nenormāli labi iet kopā)
dekorē ar svaigām piparmētrām.

( zis iz it )

apriju pirmo, eksperimentālo porciju un metos taisīt papildinājumu.
garšīgi un nav nekā neveselīga, nav cukura, nav ē, nav hidroginētu augu tauku, dzīvnieku arī nav.
man garšo krietni labāk par visiem tiem ķīmiskajiem un pārsaldajiem salčukiem.
rīt iešu uz tirgu meklēt lētus, puspujušus banānus, ko sakrāmēt saldētavā, lai ir vienmēr pie rokas.