*

šodien izdomājās un pagatavojās ( debešķīga kūka )

f) saules tēja ar filadelfiem un piparmētrām ir vēl foršāka nekā ar pojenēm;
v) vasaras jau tā parasti paiet ātri, bet šogad liekas ka viss notiek paātrinājumā. jau pagājšnedēļas sākumā Rīgā uzskrēju virsū nepārprotami ziedošai liepai. tas mani zināmā mērā skumdina;
z) šodien lasot dārzā zemenes domāju par to, ka forši, ka mums nesanāca uz Rīgu pārvākties;
m) es nekad nebiju iedomājusies, ka kādreiz jādelēšu pa to mežiņu, uz kuru suni vedam staigāt, bet šodien es to darīju (un 1dien arī). nākamnedēļ ir plāns mēģināt aizjāt līdz Botāniskajam dārzam;
t) rīt jānostrādā pēdējā šīs sezonas izrāde. nevaru sagaidīt, kad būs noticis tas un vēl tas, ka būs pati no sevis uzrakstījusies ATA karnete Oblomovam un izgludinājusies Garā dzīve.

maniem vegan salčuku pamatiem (banāni un kokospiens) ir piepulcējies vēl viens - valrieksti.
sablendē glāzi valriekstus, ar glāzi ūdens, medu un kakao pēc garšas un liek saldētavā. pēc pāris stundām ir ļoti patīkams šokosalčuks ar vieglu valriekstu garšu. medus vietā manliekas baigi garšīgi būtu kļavu sīraps.
jāblendē ilgi - sākumā liekas, ka ūdens ir par daudz. bet pacietīgi blendējot rodas krēmīga konsistence. sasalstot mazāk kristalizējas nekā banāni vai kokospiens.

v) šodien redzēju vienu no skaistākajām varavīksnēm mūžā. stāvēju staļļa durvīs un skatījos kā tā izauga no maza, maza pleķīša apvāršņa stūrī, līdz lielam un košam lokam pāri ganībām. viņai bija arī mazliet blāvāka māsiņa. nedaudz vēlāk, braucot mašīnā, katra no tām bija savā ceļa pusē, radot ilūziju, ka drīz uzbraukšu uz varavīksnes tilta. ak jā un visu vēl daiļāku darīja tas, ka perpendikulāri varavīksnēm un paralēli apvārsnim zibeņoja gari, gari un spoži zibeņi;
p) saules tēja ar peonijām ir burvīga. kopā ar sauju svaigu kumelīšu un mazliet piparmētrām. tas ūdens beigās garšo tā, kā pojenes smaržo;
a) ja iet kurpēs, pa zāli, zem augstsprieguma līnijām, tad ir tāda sajūta it kā kājās dzeltu nātres. ja iet zābakos vai pa smiltīm/asfaltu, tad tādas sajūtas nav;
d) vēl jānostrādā trīs izrādes, jāuzraksta baismi detalizēts Oblomova kostīmu saraksts priekš Krievijas (katras vienības svars, materiāls, krāsa, fotogrāfija), šis un tas jānokrāmē un mana 7. sezona JRT būs beigusies. atvaļīts solās būt garš, jo cik zinu, pie pirmās nākamsezonas pirmizrādes ir norīkota cita ģērbēja;
c) šodien visu dienu mokos ar cukura un balto miltu pohām. Vācijā tomēr saēdos krietni daudz par daudz kruasānu, preceļu un Spezi limpenes;
z) biju noilgojusies pēc zirga.

es vakar biju ciemos, kur taisīja visīstākos ūdensklinģerus un tie bija ļoti garšīgi.

es jums teikšu ka DIY šokolāde garšo baigi kruti. pirmo reizi ko tamlīdzīgu mēģināju Kārļa dz.d. kūkas glazūrai. šovakar vienkārši izkausēju katliņā kokosriekstu eļļu ar muscovado un kakao (visu ņem apmēram vienādās daļās), ielēju silikona formītēs un uz mirkli iemetu saldētavā. neeenormāli garšīga. man jau pa galvu maļas miljons visādu, kārtainu šokodesertu idejas. katrā ziņā rezultāts garšo pēc glaunajām, tumšajām šoķenēm un nav tās pretīgās piegaršas, kas ir Laimas šokolādei.

iet ar basām kājām pa zemi ir īsta svētlaime. tiešām tāda svētku sajūta.
aizgāju uz siltumnīcu, kur pagaidām zeļ trekna virza un sētmali, kur ir mazas nātrītes un mazas gārsiņas. iegriezu salātos kopā ar importa gurķi un importa ķīnas kāpostu.

Tesas slepenais koncis vakar Aptiekā bija ļoti kruts. beeeeidzot jauna programma. tāda stounerīgāka un mazāk liriska kā vecās dziesmas. vakars bija jauks, tāpēc iedevu hepatītam brīvdienas un izdzēru veselus trīsarpus alus. mājās braucot izmantoju priekšrocības, ko sniedz tas, ka zirgs mitinās 2,5km no mājām - ap 4iem no rīta piebraucām pie staļļa paglaudīt balto deguntiņu.
šodien kā izkāpām no gultas tā atgriezāmies Aptiekā uz Hot as Shit pēcpusdienu, kurā baudīju asāko ēdienu savā dzīvē. hmm, baudīju laikam nebūs īstais vārds, jo savā negausībā uzkrāmēju pārāk lielu porciju un to visu izbaudīt es tiešām nespēju. tik vien kā lēnītēm iecilāt sevī iekšā. ēdiens gan bija tiešām ļoti garšīgs. bet ass vairāk nekā garšīgs.

reizēm man liekas, ka nav un nevar būt nekā garšīgāka par kaut ko ar svaigi spiestu linsēklu eļļu. kaut kas var būt viskautkas, piemēram, maizīte, salāti, galete...

vakar taisīju Kārlim dzimšanasdienas kūku un sanāca laikam labākā kūka, kādu vienu esmu jelkad taisījusi. svaiga, garšīga un ļoti sātīga. gandrīz raw, gandrīz vegan. jo ar kokosriekstu pienu no bundžas un medus. vispār pagatavošana ir vienkārša, bet prasa vairākus piegājienus.

( receptīte )

šīvakara atklājums: greipfrūts izcili sader ar kardamonu.
t.i. ēdu izlobītu un šaušalīgi skābu sarkano greipfrūtu, aplietu ar medu un apbērtu ar kardamonu. garšo brīnišķīgi.

runājot par hobijiem un ēšanu - es 10 dienas esmu nodzīvojusi kā gandrīz raw, gandrīz vegāns. gandrīz raw tāpēc ka dzeru tēju un salātiem klāt lieku jīstu un mazliet sojenes. gandrīz vegāns, jo lietoju arī medu.
it kā tas skaitījās eksperiments kamēr Kārlis ir tūrē ar Tesu, bet rīt viņš atgriežas un es īsti nesaprotu kā lai noslēdz šo eksperimentu. vispār, kad sāku likās, ka būs vairāk emociju, kārdinājumu, pārdomu. bet jūtos diezgan vispārēji vienaldzīgi. grūti nebija, pārdzīvoju pat vienu kārtīgu tusiņu Dabas zirgos, kurā galdi lūza no diy kūkām un kārumiem. reizēm acis vai deguns kauko sakāro, bet kad es sāku iztēloties kā būs to ēst un kā es pēc tam jutīšos, tad pārstāj kāroties.
no kā es pārtiku? nu vismaz litrs svaigi spiestas sulas dienā, visādi augļi un salāti. pārreiz ar dažādiem dārzeņiem, bet pārsvarā gurķis ar linsēklu eļļu, jīstu un visādām sēkliņām. ā riekstus arī ēdu. kuri noteikti nebija 100% raw, bet man bija slinkums iedziļināties detaļās. ar kaukādām īpašām receptēm arī nebija iekšā krāmēties.
sajūtas? nez, pirmās 4 dienas jutos ļoti, ļoti labi. bet pirmdien pamodos ar vienkārši izcili draņķīgu pašsajūtu. gan fiziski, gan garīgi. visu nedēļu jutos kā zombijs. šodien atkal pēkšņi palika krietni labāk. nekādu tipiskāko detox pazīmju nebija. svars nav mainījies. nu varbūt kilograms mazāk. badā nejūtos nemaz, vēders darbojas praktiski bez izmaiņām. varbūt jūtos vieglāk. nu pārtikas gremošana nav tik jūtams process, jo patērē mazāk enerģijas.
secinājumi? laikam īsti nekādi. neko ne-raw īsti negribas. ja nu vienīgi kko grauzt. nu tīri no emotional eating viedokļa. kaukādas sēmenes krakšķināt vai galetes. saldumi neprasās. varbūt kādreiz bulkas. kad ieiet veikalā, kurā cep uz vietas - nu jo smaržo. mazliet gribas siltu zupu.

nez, es vienmēr esmu sapņojusi, par to ka kādreiz jāsaņemas šādam eksperimentam, bet ir galīgi savādāk nekā domāts. jūtos diezgan apātiska un vienaldzīga. bija licies, ka būs grūti pretoties kārdinājumiem (jo parasti tā vienmēr ir bijis), ka būs kaut kādas izteiktas sajūtas, detox vai enerģijas pieplūdums. nekā no tā visa. varbūt vajag pavilkt garāku. lai gan Kārļa klātbūtnē ir grūtāk turēties pretī kārdinājumiem. vismaz parasti tā ir bijis. var jau būt ka tas mans vienaldzīgums nāk no tām aknām un hepatīta. nu vismaz tā man labpatīk uzskatīt.

sablendē 200g saldētas zemenes ar 2 mīkstiem banāniem un mazliet piparmētrām. rotā ar vienu nelielos gabaliņos sagrieztu kivi, drupinātiem valriekstiem un pārlej ar tējkaroti šķidra medus.

es sāku saprast arī tās nedaudzās svaigēdāju fiškas, kuras agrāk bija grūti apjēgt. nu piemēram, kopš izdzeru apmēram litru svaigi spiestu sulu dienā, man vairs negribas tēju. negribas arī, ja ir auksts un drēgns un, ja no ledainas ābolu sulas dzeršanas ārā, putenī, ir mazliet apsāpējies kakls. patiesībsakot, kopš dzeru tās sulas man vispār neko nesvaigu negribas, bet es tik ēdu un ēdu inerces pēc.

es pēkšņi esmu kļuvusi apsēsta ar sulu spiešanu un sulu dzeršanu neprātīgos daudzumos.

1 glāze kviešu miltu
pusglāze smalka maluma pilngraudu rudzu miltu
3,5 ēdk. kakao
kanēlis, kardamons, ingvers
1 tējk. soda
nepilna glāze brūnā Demerara cukura (ar Muscovado drošvien vēl foršāk, bet dārgāk)
šķipsniņa sāls
5 ēdk. vīnogu kauliņu eļļas
1 ēdk. ar kaudzīti ābolu etiķis
1 glāze auksta ūdens
3-4 sīki sagriezti āboli (es nemizoju)
saulespuķu un sezama sēkliņas pārkaisīšanai

visu samaisa norādītajā secībā. lej ar cepamo papīru izklātā veidnē, pārkaisa ar sēkliņām, cep 200 grādos kamēr gatavs (man grūti pateikt, jo man tizla un neprognozējama cepeškrāsns, bet varētu būt apmēram 45 min).
ēd dzestros rudens vakaros pie tējas.

rezultāts ir mazliet braunijīgs. nav klasiski keksīgs. man klasiskie keksi liekas par sausu un sprūst rīklē.
vispār neiesaku cept keksu formā, kurā nevar ieklāt cepampapīru, jo tā kā daudzie āboli dod slapjumu, viņš, būdams karsts, var neizkrist vienā gabalā ārā un tapt vizuāli neskaists (garšu neietekmē, ja kas). vakar man tā gadījās, tāpēc šodien cepu apaļā veidnē ar papīru, lai var smuki izcelt.
ā jā, manliekas, ka valrieksti tur ideāli iederētos klātu, bet mājās beigušies un es šobrīd nevaru atļauties tos pirkt.

gribējām šodien, pa ilgiem laikiem, ar riteņiem izbraukt, bet viss beidzās ar to, ka pagatavojām hatdagdesiņas (okara tofu vietā).

vakar izgudroju kūku. sanāca tik garšīīīīga, ka jāpadalās.

( svaigā zemeņu kūka )

atradu dārzā pirmās 4 gatavās zemenes. nu tās, kuras tipa izskatās kā mežzemenītes.

šīs dienas prieks/atklājums/sajūsma - DIY vegan saldējums uz kokosriekstu piena bāzes:

pirmo uztapināju ciemos pie digna un tas sastāvēja no bundžiņas kokosriekstu piena, viena gatava mango un banāna;
otrs šobrīd vēl saldējas, bet garša ir debešķīga - bundžiņa koksriekstu piena, banāns, daudz, daudz mellenes un mazdruscīt medus.

+ žēl, ka nav saldējummašīnas, bet tāpat ir kruta;
+ vasarai jāiepērk koksriekstu piena krājumi. par spīti tam, ka viņos visos (t.i. visos trijos veidos kādus šodien satiku veikalos) ir 3 gab ē - tas rezultāts ir pārāk garšīks.
+ pagājušās vasaras "saldējumiem" (1 un 2) gan ar nav nekādas vainas, tomēr šitas tāds krēmīgāks liekas.