*

( es laikam 10 gadus vairs negribēšu iet virtuvē )

šodien gājām mājas soli. satīrījām abas istabas, ko apdzīvojam; braucām uz pārtikas veikalu un cepām piparkūkas. nezinu vai tas no tā aptumsuma vai vnk pilnmēness, bet gāja ar to visu pagrūti. vislaik kaukāds tizlošanās delīrijs, neiespējami sakoncentrēt uzmanību vienas darbības veikšanai un mētāšanās no viena darāmā pie otra un atkal atpakaļ. ta vēl dienas vidū Kārļa mamma pie mums kā no gaisa nokrita. bet jautri tomēr viss un lielākā daļa arī tika +/- godam paveikta.
tad nu rezumējums par piparkūku mīklām:
mīkla A (no Ievas mājas) ir ļoti okej. to, ka tur ir tie rudzu milti kaukā atsevišķi nejūt. pati mīkla ir diezgan gumijaina, tāpēc rullējas grūti un arī formiņas diezgan jāspiež. bet, ja pacenšas un izrullē pavisam, pavisam plāni, ta sanāk ļoti garšīgi. mazliet par maz garšvielu. cauri var just iesala ekstrakta un mežrozīšu sīrapa garšu - tas labi. pacietas, bet tas arī nav itin nekas slikts. karoč šī mīkla tiek atzīta par labu esam.
mīkla B (no šejienes) gan mums sagādāja problēmas gan pie mīcīšanas, gan cepšanas. jau mīcot likās pārāk drupena, tāpēc likām klāt papildus sviestu, kas diezko nelīdzēja. šo mīklu ir gandrīz neiespējami izrullēt un vēl neiespējamāk ir izspiest kaukādas normālas formītes - viņa vienkārši drūp mazos gabaliņos, bet, ja arī nesadrūp pavisam, tad plaisā. izpiedām vienu pannu ar maziem aplīšiem, izmantojot Baikāla pudeles korķi - garša nav slikta, bet garšo vairāk pēc sviesta cepumiem ar piparkūku garšu, nekā pēc piparkūkām. beigās mums jau arī bija apnicis ņemties pa virtuvi, tāpēc metām mieru un lielāko šīs mīklas daļu atstājām citai dienai. jāpaštuko, kas varētu būt pie vainas un moš jāmēģina pārmīcīt.

pirmo gadu mīcam mājās mīklu. nolēmām izmēģināt divas dažādas receptes. pierakstu te, lai nepazūd.

( mīkliņas )

lai pastāv pāris dienas ledusskapī un sakožas. cepsim drošvien nākamnedēļs sākumā. tad arī tiks ziņots par rezultātiem.