![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
DIY piparkūku cepšana ir kaukas drausmīgs un bezcerīgi mokošs!!!
pagājšgad gāja tā - mīkla / rezultāti.
šogad jauns izaicinājums - vegāna mīkla. lielākā problēma - ar ko aizstāt sviestu. ar ē pārbāztie un no hidrogenētiem augu taukiem sastāvošie margarīni man nu tā. kokosriekstu eļļa pārāk dārgi. nopūtos un izlēmu par labu rafinētai vīnogu kauliņu eļļai, jo tai vismaz nav nekāda traucējoša aromāta.
pirmais variants ko mēģināju - vegan gingerbread cut-out cookies. pārāk vienkārši, lai būtu labi. ar doto miltu daudzumu sanāca pusšķidra, lipīga masa, bet berot miltus vairāk, konsistence sanāca daudz maz normāla toties rullējot un spiežot formiņas viss drupa gabalos. turklāt es nevaru iedomāties pēc kā garšo rezultāts, ja liek tikai tās un tieši tik daudz garšvielas cik receptē norādīts. pat pieliekot 3x vairāk un dažādākas vieliņas viņas sanāca par maz stipras. ak jā, melases vietā, protams, gāja iesala ekstrakts.
nu labi, labi. TIK traki jau arī nav, ēst var un ir pat garšīgi. bet drupenuma dēļ sanāk ne visai glītas un tas stiprums krietni par maz.
otrais variants - pagājušā gada mīkla, bez olas un sviestu aizstājot ar vīnogkauliņeļļu. miltus liku mazāk, garšvielas vairāk. uzreiz pēc samīcīšanas likās, ka būs ideāli. diemžēl stāvot un sakožoties viņa palika arvien cietāka un cietāka, līdz palika tik cieta, ka bezmaz zobus kādam ar to varētu izsist. un tāda gumijaina. vienīgais veids kā viņu izrullēt bija gabalus pirms rullēšanas likt karstā cepeškrāsnī pastāvēt. tad viņa atlaidās un rullējās visnotaļ labi. toties izpiest formiņas joprojām bija gumijaini grūti. man likās, ka man ātrāk rokā caurums izspiedīsies nekā beigsies mīkla (un viņa nebeidzās. palika vēl labs gabaliņš). rezultāts gan ļoti, ļoti garšīgs. nebūtu visas tās rullēšanas un spiešanas mokas, varētu teikt ka ideālas piparkūkas.
un trīs - nu jau vismaz pusstundu cepas mafini, kuriem pēc receptes bij jācepās 15 min un viņi joprojām nav gatavi.
būs kruti, ja nākamgad es neticamā kārtā būšu kļuvusi par svaigēdāju un mani šādas problēmas vairs nenomāks. maz gan ticams. un problēmas vienmēr var noorganizēt.
p.s. un, ja darba gaitā uznāk izvirtīga vēlme pēc ceptām siermaizēm, tad var diezgan kūl izlīdzēties ar pašizdomātu vegan versiju - sieru aizstāt ar masu, kas sastāv no kopā sablendētas eļļas + nutrionālā jīsta + sinepēm + ķirbja šķēles (ķirbis ir kaut kas absolūti universāls, īpaši, ja nevar just tā patieso garšu) + ķiplokdaiviņas + kaltēta bazilika. visu šito smērē uz maizītes kopā ar tomātu, sīpolu un marinētu gurķu šķēlītēm un liek cepeškrāsnī. viņš gan tā nesavelkas kā īsts siers, toties ir gana taukains un pēc garšas atsit diezgan stipru čedaru.
pagājšgad gāja tā - mīkla / rezultāti.
šogad jauns izaicinājums - vegāna mīkla. lielākā problēma - ar ko aizstāt sviestu. ar ē pārbāztie un no hidrogenētiem augu taukiem sastāvošie margarīni man nu tā. kokosriekstu eļļa pārāk dārgi. nopūtos un izlēmu par labu rafinētai vīnogu kauliņu eļļai, jo tai vismaz nav nekāda traucējoša aromāta.
pirmais variants ko mēģināju - vegan gingerbread cut-out cookies. pārāk vienkārši, lai būtu labi. ar doto miltu daudzumu sanāca pusšķidra, lipīga masa, bet berot miltus vairāk, konsistence sanāca daudz maz normāla toties rullējot un spiežot formiņas viss drupa gabalos. turklāt es nevaru iedomāties pēc kā garšo rezultāts, ja liek tikai tās un tieši tik daudz garšvielas cik receptē norādīts. pat pieliekot 3x vairāk un dažādākas vieliņas viņas sanāca par maz stipras. ak jā, melases vietā, protams, gāja iesala ekstrakts.
nu labi, labi. TIK traki jau arī nav, ēst var un ir pat garšīgi. bet drupenuma dēļ sanāk ne visai glītas un tas stiprums krietni par maz.
otrais variants - pagājušā gada mīkla, bez olas un sviestu aizstājot ar vīnogkauliņeļļu. miltus liku mazāk, garšvielas vairāk. uzreiz pēc samīcīšanas likās, ka būs ideāli. diemžēl stāvot un sakožoties viņa palika arvien cietāka un cietāka, līdz palika tik cieta, ka bezmaz zobus kādam ar to varētu izsist. un tāda gumijaina. vienīgais veids kā viņu izrullēt bija gabalus pirms rullēšanas likt karstā cepeškrāsnī pastāvēt. tad viņa atlaidās un rullējās visnotaļ labi. toties izpiest formiņas joprojām bija gumijaini grūti. man likās, ka man ātrāk rokā caurums izspiedīsies nekā beigsies mīkla (un viņa nebeidzās. palika vēl labs gabaliņš). rezultāts gan ļoti, ļoti garšīgs. nebūtu visas tās rullēšanas un spiešanas mokas, varētu teikt ka ideālas piparkūkas.
un trīs - nu jau vismaz pusstundu cepas mafini, kuriem pēc receptes bij jācepās 15 min un viņi joprojām nav gatavi.
būs kruti, ja nākamgad es neticamā kārtā būšu kļuvusi par svaigēdāju un mani šādas problēmas vairs nenomāks. maz gan ticams. un problēmas vienmēr var noorganizēt.
p.s. un, ja darba gaitā uznāk izvirtīga vēlme pēc ceptām siermaizēm, tad var diezgan kūl izlīdzēties ar pašizdomātu vegan versiju - sieru aizstāt ar masu, kas sastāv no kopā sablendētas eļļas + nutrionālā jīsta + sinepēm + ķirbja šķēles (ķirbis ir kaut kas absolūti universāls, īpaši, ja nevar just tā patieso garšu) + ķiplokdaiviņas + kaltēta bazilika. visu šito smērē uz maizītes kopā ar tomātu, sīpolu un marinētu gurķu šķēlītēm un liek cepeškrāsnī. viņš gan tā nesavelkas kā īsts siers, toties ir gana taukains un pēc garšas atsit diezgan stipru čedaru.