Jūlijs 14., 2015
| 09:45 Bet vispār mani mulsina frāzes tipa "ex-monogāms", domājot par cilvēkiem, kas ir beiguši pastāvīgas attiecības un tipa meklējas
Man šķiet, ka monogāmija/poligāmija daudz vairāk līdzinās seksuālajai orientācijai nekā dzīves situācijai, nu tb tāpat kā biseksuāls cilvēks paliek biseksuāls arī tad, ja ir attiecības tikai ar vienu viena dzimuma pārstāvi, tāpat arī monogāmija/poligāmija ir iekšā un ir pastāvīgāka nekā lielākā daļa attiecību. Cilvēks, kas ir naturāli poligāms, neizjutīs iekšēju pretestību pret "mums visiem ir vairāki rotaļbiedri" raskladu, kamēr cilvēks, kas ir naturāli monogāms, neizjutīs pretestību pret "tam, ko tu mīli, tu atdod savu sirdi un roku un ģenitālijas". (Protams, ar gradācijām.)
Nē, nu vēl jau, protams, ir kretīni iz sērijas "es gribu visu, bet tie, kas pieder man, nedrīkst neko", bet tas jau ir cits stāsts.
|
Comments:
| From: | iive |
Date: | 14. Jūlijs 2015 - 10:11 |
---|
| | | (Link) |
|
Man šķita, ka visi ir tādi kretīni, un tikai ar laiku iemācās, ka nevajag darīt tā, ka otram sāp, jo, kā izrādās, pašam tas sāp divreiz vairāk.
manuprāt, nē
vsm laikā, kad es dauzījos apkārt, īpaši nedomājot par to, kā tas no malas izskatās, es principā gravitēju uz "poligāmiem vīriešiem, kuriem es esmu viena no bariņa", ar opciju brīvo laiku pavadīt tā, kā man iepatīkas (parasti ar citiem poligāmiem vīriešiem).
| From: | iive |
Date: | 14. Jūlijs 2015 - 10:46 |
---|
| | | (Link) |
|
Nu vēl jau var būt arī monogāms, bet neizlēmīgs attiecībā pret tuvības objekta izvēli!
nu, to es sauktu par monogāmiju, diezgan droši.
| From: | iive |
Date: | 14. Jūlijs 2015 - 11:02 |
---|
| | | (Link) |
|
Šodien beidzot pieleca par 2 dažādiem gadījumiem pagātnē - vienreiz gribēju monogāmiju ar poligāmu cilvēku, bet otrreiz monogāms cilvēks bija neizlēmīgs (aka kretīns). Es nebiju pamanījusi, cik liela ir šī starpība.
Monogāmija ir labs attiecību modelis kurā audzināt bērnus. Es nezinu pilnīgi nevienu pieaugušu cilvēku kuru tā darītu laimīgu.
nēnu ja es būtu naturāli monogāma, tad varbūt barvins būtu laimīgs.
*mēģina saprast, vai "pagādāt barvinam monogāmu mīļāko" būtu valīds tests vai ne*
Neviens nav naturāli monogāms un vīrietim pašam jāgādā sev mīļākās.
Although, man ir interesanti kā tu piedabūtu kādu sievieti vispār kļūt par tava vīra mīļāko tīri tehniski? Tu viņai dirstu cik drausms brunču mednieks viņš ir?
Kā, es viņai teiktu, ka viņš ir tik supermonogāms, ka viņai vispār ne par ko nebūtu jāuztraucas!!!
Kā tas stimulētu viņas iekāri?
nu jābūt tak meitenēm, kas uz to pavelkas. tāpat kā automašīnām, "pēdējos 10 gadus bijis tikai viens īpašnieks" ir kruta, ne?
Varbūt viņš tev šķiet monogāms, tāpēc ka neviena cita viņu negrib?
khhhh, pollu uztaisīt, saki? :D
Whatever, manu viedokli tas nemainīs.
Tu gadījumā nejauc "eh, baigi gribas gulēt ar to, to un vēl kaut ko" ar poligāmiju? Jo ir atšķirība.
Monogāmija nav vēlme gulēt tikai ar vienu cilvēku visā pasaulē. Monogāmija ir spēja mīlēt tikai vienu cilvēku. Tā neizslēdz interesi/iekāri/dažreiz pat pamēģināšanu ar citiem. Un tā ir dabiska.
Respektīvi, poligāmija nav "gribu gulēt ar daudziem". Poligāmija ir "mīlu vairākus, guļu ar vairākiem, precos ar vairākiem".
Es gan ticu, ka citiem definīcijas atšķiras, bet tā nu es to izprotu.
Es neticu mīlestībai, manuprāt tas ir iluzors koncepts ar kuru nomaskēt emocionālo atkarību. So, for me it's all the same.
Labi, "emocionāli atkarīgs" vari būt no viena, un tas neizslēdz tieksmi pēc citiem. Princips jau paliek tas pats :)
Ko es ar to gribēju pateikt - nevajag apgalvot, ka monogāmija nav dabiska un nevienu nedara laimīgu. Pat ja mīlestība ir iluzors koncepts, tas ir ļoti izplatīts koncepts.
Es neteicu, ka monogāmija nedara nevienu laimīgu, es teicu, ka nezinu nevienu kuru tā darītu laimīgu. BTW arī OP vārdu poligāmija lieto "pisties" nozīmē.
ūja, ūja :) es viņu lietoju visvisādās nozīmēs, tur ir kaut kādas 50 pelēkā nokrāsas, ja.
Šodien ping pongā pateikšu Barvinam, lai viņš tev iesit pa seju no manis.
ēēē, no visām 50 nokrāsām kā reizi "sist pa seju" nav mana.
Ne jau ar dūri, un vispār, tavas preferences ir nerelevantas.
wtf? that escalated quickly...
mani nedaudz mulsina tavs iespējamais laimes koncepts, tas ir tipa kaut kāds permanentais orgasms vai
Labi, noformulēsim to tā, ka es nezinu nevienu cilvēku, kam laulība nebūtu izsūkusi dzīvesprieku, protams ne pilnībā, bet kaut kādā mērā.
| From: | usne |
Date: | 14. Jūlijs 2015 - 13:24 |
---|
| | | (Link) |
|
šī jau ir atsevišķa tēma, par kuru šodien var parunāt pie Penijas, par laimīgiem un nelaimīgiem pāriem. bet kā pieredze rāda, ka laulība izsūc tos, kas nesaprot, kas tā ir. piešķir tai sociālu priekštatu radītas normas, neprasa sev, kas tas ir, ko es jūtu. paši izdomā važas, paši nes važas, lai būtu tādi kā izdomātie visi citi.
Jā, un tas ir pervazīvi, man apkārt visi tā dara, man šķiet ka to popularizē "Happily Ever After" kultūra. Penija ar mani nerunā.
Tev ir daudzi piemēri ar cilvēkiem, kam nav laulības, un kam tas permanentais dzīvesprieks ira, arī pēc kaut kādu 35+ sasniegšanas?
/tas, starp citu, ir normāls jautājums, es ļoti ilgi domāju, ka tādi viņi visi ira - ajmīn par ko nebūtu laimīgam vienam pašam, dari, ko gribi -, bet kaut kā zem tās virskārtiņas arī ir Dzīves Izmīzums Un Skumjas; bet atkal es jau neesmu notestējusi visus
Daži piemēri, bet tie visi ir vīrieši.
Starp citu, tu esi pilnīgi pārliecināts, ka to dzīvesprieku izsūc tieši laulība? Parasti jau tomēr ir kaut kāds apstākļu kopums. Laulība mēdz iet roku rokā ar briedumu, materāliem apstākļiem, bērniem. Turklāt, kad atkrīt nepieciešamība meklēties, atbrīvojas laiks un resursi savu pārējo problēmu apzināšanai, un tur jau ir bagātīgs lauks dzīvesprieka zudumam.
From: | spic |
Date: | 14. Jūlijs 2015 - 14:33 |
---|
| | | (Link) |
|
Varbūt arī tas, ka apkraujamies ar bērniem, un tad sev, saviem personīgajiem mērķiem nshit atliek tik maz — varbūt pat ne laika, kā spēka. Un, ja pēkšņi spēka pietiek, tad, tā vietā, lai liktu to savā lietā, smadzene velk uz to, ka var taču vēl vienu sīko, jo cik var ar huiņu ņemties, studijas ir sūds, bērni mūsu viss.
Es domāju, ka šajā gadījumā vairāk jārunā ne par laulību, bet par to, ka gadiem ejot cilvēki vispār kļūst pesimistiskāki. Un pat ja viņi nebūtu precējušies, viņi tāpat būtu nelaimīgi. Tikai tagad viņi var vainot laulāto draugu, bet ja tā nebūtu - būtu nelaimīgi, jo būtu vieni un būtu citas problēmas.
orientācija nenozīmē, ka saistībā ar to arī rīkojas.
Ir, kam reāli negribas gulēt ar daudziem, tiešām tikai ar vienu. Ne tāpēc, ka morāli skaidri, tikumīgi vai vēl sazin kas, bet tāpēc, ka vienkārši tiešām nevienu citu negribas.
Un LGBT ar terminoloģiju aizraujas, viņiem ir termini visam visam visam. 'Mīlu vairākus' ir poliamorija, man šķiet, tas ir atkal kaut kas biš cits.
Jā, un daudziem, ja arī kaut kādas iegribas uzplaiksnī, tikpat ātri arī nozūd.
Vispār, ja pareizi saprotu, termins "poligāmija" attiecas tieši uz laulībām/kopdzīvi, bet šajā ierakstā runa laikam bija par mīlestību/tieksmi pret citiem.
Tikai uz laulībām un kopdzīvi vairāk jau ir specifiskie poligīnija un poliandrija. Lai gan, lieto, protams, dažādi.
Poligāmija ir tāds plašāks - tur gan partneru regulāra nomaiņa (bet izšķiršanās no viena pirms gulēšanas ar nākamo), gan atvērtās attiecības (viens pastāvīgs partneris un vairāki epizodiski), gan paralēlās attiecības (oficiālā sieva un regulāras mīļākās, bet ilgstoši un vienlaicīgi tikai pa vienai mīļākajai) gan vēl visvisādi varianti tiek palikti apakšā. Kā 'orientācijai' visplašākajā interpetācijā -arī periodiskas vēlmītes, kurām neseko, jo tā nav pareizi.
Principā jau jautājums līdzīgs kā ar Hetero un Bi nodalīšanu. Ir, kas tiešām ir pilnīgi hetero, viņiem nekad nekādas vēlmītes pret savu dzimumu neparādās. Vispār. Vairumam, protams, šad tad kaut kas epizodisks parādās, tad viņi ir bi (kas izvēlas šādām vēlmītēm nesekot), vai tomēr hetero?
Ar mono/poli gan klāt tas aspekts, ka reāli jau sabiedrība daļu poli variantu pieņem un atbalsta - jā, moralizē biš, bet visi zin ka 'visi dara tā' un ar kakumaisiņiem nenomētā. Kamēr nesāk reālu kopdzīvi, lūk tur tā sabiedrības morāles līnija.
Vispār čista biologičeski ir tā, ka pologāmi ir tie dzīvnieki, kam dzīves laikā ir vairāk par vienu partneri. Neatkarīgi no tā vai vienas riestošanas laikā ir viens vai vairāki partneri. Tā kā cilvēks po ļubomu ir poligāms dzīvnieks.
Nu, definīcijas vispār tikai matemātikā ir precīzas, un ar reizēm ar dievu uz pusēm. Tomēr ir jāskatās kontekstā. Vai citējot: "Monogamy used to be one person for life. Today, monogamy is one person at a time."
Es teiktu, ka šeit un tagad "guļ ar vairākiem" saucas krāpšana, nevis poligāmija, ja vien pašā sākumā nav atrunāts citādi. "Precos ar vairākiem" mums vispār ar likumu nav pieejams. Ja skatās augstāk minēto citātu.
Nemēģināšu tagad mīlestību dalīt pirmreizinātājos, bet, nez, precas ar vienu, guļ ar vienu, bet mīl vairākus - tas ir kas?
kristīga mīlestība, ibio!
| From: | mufs |
Date: | 14. Jūlijs 2015 - 10:24 |
---|
| | | (Link) |
|
nemaz nebiju tādu frāzi dzirdējusi. varbūt tas ir domāts- es biju monogāms un varu atkal būt, nu, kā reklāma?
| From: | up |
Date: | 14. Jūlijs 2015 - 10:30 |
---|
| | | (Link) |
|
man šķiet, ka monogāmija/poligāmija ir vairāk fluīda, nekā seksuālā orientācija, tā kā pēdējā ir instinktīva vilkme. sevi uzskatu par vairāk monogāmu, taču ir apstākļi vai dvēseles stāvokļi, kas (racionāli un racionalizējami) pieļauj atkāpes, turklāt ar gadiem nāk klāt tā apziņa, ka neviens (diemžēl vai par laimi) nevienam nepieder.
nu, es jau daudzus gadus esmu monogāmās attiecībās, bet kaut kā šitais nav mainījies. es, protams, varu ieracionalizēt, ka "mūsdienu cilvēki nav gatavi poligāmijai" un "fak, es taču ar vienu veci netieku galā, ko es darītu ar trim bļe", bet tas ir tikpat caur zobiem kā - pieņemu - "neviens nevienam nepieder" no monogāmista puses.
| From: | up |
Date: | 14. Jūlijs 2015 - 10:38 |
---|
| | | (Link) |
|
jā, es kaut kā to rakstot domāju tikai par to kā monogāmists (uz laiku vai permanenti) kļūst poligāms. gājienu pretējā virzienā es pat neiedomājos :D
| From: | up |
Date: | 14. Jūlijs 2015 - 10:39 |
---|
| | | (Link) |
|
un es piekrītu, ka turēt vairākus večus varētu būt grūti no loģistikas viedokļa :D
es domāju, Ļeņina metodika tīri labi strādātu. es varētu mierīgi rakstīt, kamēr visi veči domā, ka es esmu pie citiem ;)
| From: | up |
Date: | 14. Jūlijs 2015 - 10:48 |
---|
| | | (Link) |
|
galvenais katram vēl deleģēt kaut kādus saimnieciskus pienākumus, lai ir nodarbināti
priekš tam man ir trīs bērni, katram savs :D
vo par fluīdismu gan vārds vietā.
bāc, saulīt, vot, nekas mani nebesī vairāk, kā šī mūžīgā cilvēku pašidentifikācija visādus geju 56 paveidus ieskaitot, kur laikam pasē jāieraksta precīzi, kur, ar ko, kā un kādos apstākļos
es uzskatu, ka cilvēki ir spējīgi absolūti uz visu, vienkārši netic saviem spēkiem neviens jau nav natural born killers, bet konkrētos apstākļos tāds var būt jebkurš tas pats attiecībā uz monogāmiju-poligāmiju brīvība jau ir nevis tajā, ka tu vari izdarīt visu pasaulē, un tāpēc to dari, bet tajā, ka tu zini, ka vari izdarīt visu pasaulē labi, es te laikam pārāk neandertālisku filozofiju panesu
Nē, nu ir daži, kam tiešām der tikai viens vienīgs variants. Visādi gļuki cilvēkiem mēdz būt. Vienkārši tādu nav baigi daudz, jā.
eh, es domāju, ka tas ir tāds "sākumā kalni bija kalni un mākoņi bija mākoņi, un pēc tam atkal nē, un pēc tam atkal jā" variants. nu tb ka šī ļoti precīzā pašidentifikācija ir nepieciešama, lai eventuāli varētu no tās atbrīvoties.
promska tīri teorētiski var arī vienkārši maukt, nedomājot ar ko un kā, bet daži cilvēki nav tā iekārtoti, dažiem vajag vispirms salikt lietas uz galda un tikai tad to galdu apgāzt
blakus tikumības mācībai sīkajiem vēl skolās varētu pie reizes mācīt strukturālismu un dekonstruktīvismu. vienreiz nedēļā
es domāju, tikumības mācības vietā!
| From: | pirx |
Date: | 14. Jūlijs 2015 - 15:15 |
---|
| | | (Link) |
|
Vārds!
Jāraksta augšā projektiņš
Ja jau piekopt filosofīliju, tad vismaz analītisko, nemazgātie kontinentāļi.
From: | unpy |
Date: | 14. Jūlijs 2015 - 14:34 |
---|
| | | (Link) |
|
/atmetu ar roku/ Tādi tie rakstnieki ir, šiem allaž nosaukums ir svarīgāks par pašu parādību.
Trū monogāmija totāli ir orientācija.
Un reti sastopama, droši vien tāpat kā galējie 'tikai pret savu dzimumu', un 'tikai pret pretējo dzimumu', bez gradācijas iespējām (un 'tikai ar savu dzimumu, jo KĀ JŪS TO VISPĀR VARAT IEDOMĀTIES nav orientācija, bet izvēle.)
Tā ir ne tikai bez pretestības 'kam mīli, tam atdod visu', bet arī bez pretestības, ka tas vienīgais izvēlētais pie šīs pašas nepieder un tā nedara ( nu tur, bērnus pa malām nesataisot un slimības neievazājot, protams) - jo nav jau upura, tā vienkārši ir.
'Es gribu visu, tie, kas pieder man nedrīkst neko' kā reiz nav nekāda monogāmija, tā ir tradiconālā visām galējībām nosacīti pa vidu stāvošā mažoritārā seriālā poligāmija.
Man šķiet, ka viss, kas ir par tēmu "es nespēju pieņemt, ka citi ir tādi-vai-citādi", ir personiskais fakaps, nu tbš var būt trū monogāms kas papildus ir arī sapisies galvā un domā, ka visiem pārējiem arī tādiem obligāti jābūt (vai arī trū poligāms, kas nespēj saprast/pieņemt citu monogāmiju un uzskata to par kaut kādu stulbuma paveidu).
Ir arī tāds fakaps, jā.
Bet tādam poligāmam, kas UPURĒ savu ģenitāliju daudzlietošanu Pareizās Dzīves Labā ar ir iemesls škroboties, ka otrs nerīkojas tieši tāpat. Un, man liekas, šitais ir daudz biežāks. ķip, ja es ciešu, jācieš arī visiem pārējiem (un šiem pieņemt, ka ir tādi monogāmie, kas necieš ne sekundi just because gan jau arī ir grūti).
upurēt ģenitālijas uz laulības altāra :)
*skribelē piezīmes nākamajam romānam*
Man šķiet, to vairāk nosaka morāles normas un audzināšana, apkārtējā vide, kamēr sex orientācijas pamatā vairāk ir iedzimtas hormonālas, smadzeņu vai fvz kādas vēl īpašības. Es to saprotu tā, ka mums daudziem vajag daudzas un dažādas lietas no partnera/partneriem, un daļu no tām mēs atrodam draugos un citos cilvēkos bez seksa, vai ar seksu kā opciju. Šādi skatoties, izrādās, ka mēs visi esam poligāmi.
a kas ir morāles normas, teiksim, eiropieša izpratnē attiecībā uz arābu šeihu ar viņa harēmu? lai arī pašam šeiham šķiet, ka viņš kā reizi ir simtreiz morāli aukstvērtīgāks par visiem eiropiešiem
Es domāju, tas nav pilnīgi nekas. Morāles normas ir atbilstošas konkrētajai videi/laikmetam utt. (te protams, nevajag misinterpretēt ar manu personisko nostāju, man pašam ir pofig)
un personiski man te parādās atšķirība starp sex orient. un mono/poli orientāciju. par pēdējo man pofig, bet ar čali drāzties es bioloģiski nespēju, hehe ;)
Daudzi tā domā, kamēr nenonāk atklāta tipa cietumā :D
Dzīvosim, redzēsim. Kaut gan es ceru, ka neredzēsim :D
ne visi geju pāri savstarpēji drāžas, ja kas.
ok, bet es to arī neteicu.
//"es gribu visu, bet tie, kas pieder man, nedrīkst neko", bet tas jau ir cits stāsts.//
Tas nav stāsts par cilvēkiem, tas ir stāsts par vienkāršākām formām. Ir, piemēram, tādas zivis, kurām tēviņi ieaug mātītes organismā un pārstāj būt autonomi.
Birkas ir pārvērtētas. Viss kaut kā maļas sp jēdzienu "būt attiecībās". Attiecībās mēs esam gandrīz nepārtraukti, un ar kaudzi ar cilvēkiem. Ar laiku ir iespēja saprast, ka seksam tiek piešķirta pārāk liela nozīme. Pa manam arī viņš ir pārvērtēts.
Savukārt loģistikas sarežģījumi izriet no fakta, ka pasaule joprojām ir galīga. Cilvēku ir daudz, laika maz. Bet arī tā nav traģēdija. Lūk, menedžēt ekspektācijas, tas gan ir izaicinājums. Un tad jau atkal var pieminēt seksu, kas trigerē pavisam citus ekspektāciju apvāršņus.
Tieši kā saprast apgalvojumu, ka seksam ir pārāk liela nozīme un tas ir pārvērtēts???
Ja vat atbildēt ar bārdainu joku - tas, ka mums ir bijis seks, nenozīmē, ka es tevi piedraugošu internetos.
Jeb citiem vārdiem sakot, pārkāpjot šo robežu, trigerējas visādi dīvaini priekšstati, rodas ekspektācijas. Tad nu sekss kļūst par manipulācijas rīku, konvertējamu valūtu, vai narkotiku. Ja cilvēki, piemēram, kopā spēlē futeni, tādas komplikācijas nerodas. Lai gan arī no tā veidojas some kind of bond.
Bet citādi fun un atbalstāma lieta.
Ha, man pēdējā laikā ļoti pretējs novērojums :D
Ja nu tā runājam, tad frāzi "ex-monogāms" es redzu pirmo un, iespējams, pēdējo reizi eksistencē, lūk.
Minētajā piemērā, imho, nu, bija cilvēks viss no sevis monogāms, tad attiecības pajuka, jo iemesls. Nu, un šis tagad meklējas, lai turpinātu būt monogāms ar kaut ko citu.
also, kāds būtu pareizais vārds tam, kurš nemeklējas nemaz?
Poligāms - daudzi, monogāms - viens, a nulle? Nilgāms? Negāms? Nihilgāms?
nihilgāms, jess, lieliski. :)))
Aseksuāls(nemeklējas, jo negrib) vai celibāts (gribēt grib, bet nemeklējas because of reasons.)
Pašapmierināts.
Visās šī vārda nozīmēs.
+1 (ja pavisam nemeklējas, nekā, nekur un nemaz, tad var gadīties, ka ir aseksuāls un aromantisks, jo neinteresē arī sapņainās pastaigas rociņās pludmalē mēnessgaismā, ne tikai to [stereo]tipiskais turpinājums).
labi, es arī. ja poligāmija ir uztverama kā kniebšanās un būšana ar daudziem vienlaikus, nevienam nepiedēvējot THE svarīguma statusu, tad esmu absolūti monogāma.
monogāma, bet ar izteiktu noslieci uz mazām pastaigām, tīri- kā būtu, ja būtu- fantāzijām. tomēr vienmēr pārnāktu mājās un vienmēr pārnāktu pie TĀ cilvēka. un, šķiet, ka pieņemtu tādu pašu attieksmi no otras puses. tā ir monogāmija tātad?
nu, tāpēc jau ir grācija gradācija, lielākajai daļai cilvēku. bet, ja man būtu attiecības ar tevi, arī tad, ja es būtu tev 100% uzticīga un tu dotos pastaigās, es tik un tā domātu "fak, atkal ieberzos kaut kādās attiecībās ar monogāmistu"
kas vispār varētu būt arī atslēga manai privātajai sajūtai par to, ko nozīmē monogāms vai poligāms, un kas patiesībā ir ļoti tālu no tā, ko reāli nozīmē šie termini - nu tb
monogāmas attiecības = attiecības, kurās tu vienmēr atgriezies mājās pie tā cilvēka, un viņš tevi gaidīs, un tu gaidīsi viņu, un kreņķis ir tad, ja viens atgriežas, a tas otrs ir izgājis pastaigā
poligāmas attiecības = attiecības, kurās jūs sarunājat, ka būsiet viens priekš otra šeit-un-tagad, un kreņķis ir tad, ja šeit-un-tagad nenotiek, vai arī ja kāds kādu briesmīgi un nesankcionēti Gaida
protams, tas nozīmē, ka cilvēks var vienlaikus būt gan monogāmās, gan poligāmās attiecībās
un totāli nav par seksu, vismaz ne galvenokārt
!
"protams, tas nozīmē, ka cilvēks var vienlaikus būt gan monogāmās, gan poligāmās attiecībās" Imho, monogāmi orientētais vienlaikus nevar. Varbūt var pārmaiņus :) Tu te piemini kreņķi, tātad nav runa tikai par attiecību kategorijām, bet arī par indivīda emocionālo orientāciju uz kādu no tām. |
|
|