mani nedaudz mulsina tavs iespējamais laimes koncepts, tas ir tipa kaut kāds permanentais orgasms vai

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Labi, noformulēsim to tā, ka es nezinu nevienu cilvēku, kam laulība nebūtu izsūkusi dzīvesprieku, protams ne pilnībā, bet kaut kādā mērā.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

šī jau ir atsevišķa tēma, par kuru šodien var parunāt pie Penijas, par laimīgiem un nelaimīgiem pāriem.
bet kā pieredze rāda, ka laulība izsūc tos, kas nesaprot, kas tā ir. piešķir tai sociālu priekštatu radītas normas, neprasa sev, kas tas ir, ko es jūtu.
paši izdomā važas, paši nes važas, lai būtu tādi kā izdomātie visi citi.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Jā, un tas ir pervazīvi, man apkārt visi tā dara, man šķiet ka to popularizē "Happily Ever After" kultūra. Penija ar mani nerunā.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

čau, kā tev iet?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

:DDD

(Reply to this) (Parent)

Tev ir daudzi piemēri ar cilvēkiem, kam nav laulības, un kam tas permanentais dzīvesprieks ira, arī pēc kaut kādu 35+ sasniegšanas?

/tas, starp citu, ir normāls jautājums, es ļoti ilgi domāju, ka tādi viņi visi ira - ajmīn par ko nebūtu laimīgam vienam pašam, dari, ko gribi -, bet kaut kā zem tās virskārtiņas arī ir Dzīves Izmīzums Un Skumjas; bet atkal es jau neesmu notestējusi visus

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Daži piemēri, bet tie visi ir vīrieši.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Starp citu, tu esi pilnīgi pārliecināts, ka to dzīvesprieku izsūc tieši laulība? Parasti jau tomēr ir kaut kāds apstākļu kopums. Laulība mēdz iet roku rokā ar briedumu, materāliem apstākļiem, bērniem. Turklāt, kad atkrīt nepieciešamība meklēties, atbrīvojas laiks un resursi savu pārējo problēmu apzināšanai, un tur jau ir bagātīgs lauks dzīvesprieka zudumam.

(Reply to this) (Parent)

Varbūt arī tas, ka apkraujamies ar bērniem, un tad sev, saviem personīgajiem mērķiem nshit atliek tik maz — varbūt pat ne laika, kā spēka. Un, ja pēkšņi spēka pietiek, tad, tā vietā, lai liktu to savā lietā, smadzene velk uz to, ka var taču vēl vienu sīko, jo cik var ar huiņu ņemties, studijas ir sūds, bērni mūsu viss.

(Reply to this) (Parent)

Es domāju, ka šajā gadījumā vairāk jārunā ne par laulību, bet par to, ka gadiem ejot cilvēki vispār kļūst pesimistiskāki. Un pat ja viņi nebūtu precējušies, viņi tāpat būtu nelaimīgi. Tikai tagad viņi var vainot laulāto draugu, bet ja tā nebūtu - būtu nelaimīgi, jo būtu vieni un būtu citas problēmas.

(Reply to this) (Parent)