Varbūt arī tas, ka apkraujamies ar bērniem, un tad sev, saviem personīgajiem mērķiem nshit atliek tik maz — varbūt pat ne laika, kā spēka. Un, ja pēkšņi spēka pietiek, tad, tā vietā, lai liktu to savā lietā, smadzene velk uz to, ka var taču vēl vienu sīko, jo cik var ar huiņu ņemties, studijas ir sūds, bērni mūsu viss.

(Reply to this) (Parent)