Par kino neskatīšanos

Izskatās, ka esmu ticis galā ar problēmu, ka torentu mapīte aizaug ar filmām, kuras ir tādu vai citādu iemeslu pēc novilktas, bet diez vai jelkad tiks skatītas.

Sistema ir vienkārša: torenti tiek lejupielādēti sava mēneša mapītē, un vecās mapītes tiek triviāli izdzēstas.

Šomēnes visi torenti krīt mapītē torenti/2017-06, pirmajā jūlijā es to pārkonfigurēšu, lai ielādē 2017-07 mapē un — ahh, visa maģija — dators man izdzēsīs 2017-05 mapīti. Ja tur kaut kas ir (un šobrīd tur ir trīs filmas) — tad tāds nu ir šo filmu liktenis. Bija gana daudz laika noskatīties, bet, ja izvēle uz tām nav kritusi, tad itin droši, ka filmas netiks skatīšanai izvēlētas arī turpmāk.

Vienkārši un ar zbs rezultātu.

Androīds bez gūgles

Kādu laiku neveiksmīgi izcīnījies ar androīdu, kuram gūgles servisi naski sāka strebt dzīvības sulu, pamanot ieslēgtu GPS, komplektā ar nepieklājīgiem, neatslēdzamiem gūgles pārmetumiem katru reizi, kad es atļāvos slēgt iekšā/ārā šo pašu GPS, mani pamudināja izmēģināt pārvērtēt tālruņa un gūgles nozīmi, lai atteiktos no lielākās daļas gūgles pakalpojumu nastas uz telefona.

Tagad man uz tālruņa ir tīrs resurrection remix androīds — tam ir fantastiski plašs klāsts ar labiem konfigurācijas knibucīšiem, un vispār viņš man šķiet vispatīkamākais no izmēģinātajiem ROMiem — un totāli bez gūgles aplikācijām.

Dzīvot bez gūgles infrastruktūras prasa būt askētiskam, un upurus. Jo lielāks vectēvs, kam telefons ir tikai telefons, esi, jo upuru mazāk.

Man nejaukākais ir tas, ka nav pieejamas gūgles veikalā iegādātās aplikācijas — un nākas dzīvot ar bezmaksas (o, androīda opensource, bez asarām uz tevi nenoskatīties) vai, ahh, lauztām aplikācijām.

Tātad, strādā:
- Waze, endomondo, vacaps, chromium pārlūks (jā, jā, vajadzētu nomainīt),
- Kalendārs. Ikkatrai ģimenei vajadzētu sašārētus savus kalendārus, tas ir tik sasodīti ērti, un tā ir lieta, no kuras es neplānoju atteikties. Ar DAVDroid man sinhronizējas visi nepieciešamie gūgles kalendāri.

Ņerkst par gūgles bibliotēkām, bet strādā:
- Swedbankas SmartID — bez gūgles puš-paziņojumu atbalsta gan zaudējis iespēju automātiski pamosties pie pieprasījuma, nu nekas,
- Authy divfaktoru autentifikators gmailam, githubam, linodēm etc.
Abi divi tādā vai savādākā formā ieminas, ka baigi jau nu derēja gūgles bibliotēkas, bet tik un tā savu darbu veic.

Secināju, ka nav svarīgi:
- Epasts. Nopietni. Apdomājot tālruņa pazaudēšanas scenāriju un sekas, es pilnībā atteicos no sava e-pasta turēšanas uz tālruņa: tagad es varu droši to zaudēt bez potenciāli katastrofālām sekām, bet, ja e-pasts man TOMĒR jāizlasa, tad to es varu izdarīt pārlūkā. 99% nevajag, nekas nav tik svarīgs.

Nācās meklēt alternatīvas:
- Poweramp mūzikas pleijeris. Aizvietoju ar standarta resurrection androīda mūzikas spēlmani, ir ciešami,
- Archos videopleijeris. Oh, es gan uz telefona tāpat īsti neko neskatos, tā ka nomainīju uz VLC, ir ciešami.

Nestrādā:
- Baltic Maps. Baltic Maps, bļin, šī mazā, lieliskā Latvijas kartīte sprāgst nost bez gūgles bibliotēkām. Lielākais zaudējums, un man viņa vēl bija abonēta.

Aplikāciju instalēšanai izmantoju gan apkpure, gan f-droid krātuves,

Tālrunis ir nasks un baterijas tērēšanās līnija — patīkami taisna.

C.S Lewis, "On living in an atomic age" (1984)

In one way we think a great deal too much of the atomic bomb. "How are we to live in an atomic age?" I am tempted to reply: "Why, as you would have lived in the sixteenth century when the plague visited London almost every year, or as you would have lived in a Viking age when raiders from Scandinavia might land and cut your throat any night; or indeed, as you are already living in an age of cancer, an age of syphilis, an age of paralysis, an age of air raids, an age of railway accidents, an age of motor accidents."

In other words, do not let us begin by exaggerating the novelty of our situation. Believe me, dear sir or madam, you and all whom you love were already sentenced to death before the atomic bomb was invented: and quite a high percentage of us were going to die in unpleasant ways. We had, indeed, one very great advantage over our ancestors - anaesthetics; but we have that still. It is perfectly ridiculous to go about whimpering and drawing long faces because the scientists have added one more chance of painful and premature death to a world which already bristled with such chances and in which death itself was not a chance at all, but a certainty.

This is the first point to be made: and the first action to be taken is to pull ourselves together. If we are all going to be destroyed by an atomic bomb, let that bomb when it comes find us doing sensible and human things - praying, working, teaching, reading, listening to music, bathing the children, playing tennis, chatting to our friends over a pint and a game of darts - not huddled together like frightened sheep and thinking about bombs. They may break our bodies (a microbe can do that) but they need not dominate our minds.

via

Par letsencrypt un sertifikātu caurspīdīgumu

Tehniskie paranoiķi, kas visu tāpat zina, aizgriežas,

Ar interesi uzzināju, ka Gūgle aģitē par izsniegto SSL sertifikātu caurspīdīgumu, un projekta ietvaros visi izsniegtie sertifikāti tiek publiski pielogoti, sk. Certificate Transparency projektu.

Letsencrypt arī izmanto Certificate Transparency, līdz ar to, visi izsniegtie letsencrypt sertifikāti arī ir auditējami — un logos redzēju arī RapidSSL, Comodo, Startcom sertifikātus.

Attiecīgi, nejaukais blakusefekts ir tāds, ka, lietojot letsencrypt — un ne tikai — izstrādes vidēs, visnotaļ iespējams izpludināt informāciju par vidēm, kuras varbūt nav vēl gatavas publiskām acīm, vai izpauž klientus, vai vēl kaut ko — viens, divi, da i pašam



So, vērts apsvērt iespēju izstrādes vidēm lietot *.dev.domēns.tld wildcard sertifikātu — iegādātu (labāk) vai pašparakstītu (ja nav klientiem jārāda), nu un pievērst vairāk uzmanības pieejas kontrolēm, liekot priekšā paroles un ip filtrus.

No kino atgriežoties

"Kad es domāju, ka esmu Mira Kiliana, tad es biju pilna sirdsēstu. Tagad es domāju, ka esmu Moto Kusanagi, un viss ir zbs!"

Principā laiks jau pierast, ka lielbudžeta kinematogrāfs jebkuru stāstu spēj pataisīt par banālu un seklu пиздостраданию, bet nu bļē.

Bildīte gan skaista arī bez visiem IMAXiem, jāiet cukurs no acīm izmazgāt.

Thimbleweed park

Rons Gilberts ar draugiem ir izlaidis Thimbleweed Park, retrooldskūlu advenču, un ja tu nezini, vai tev to vajag, tad eku Retronators savā krāšņajā daudzbildīšu longrīdā stāsta par autoru un mākslinieku vēsturi — ja tas neaizķer, tad pizģec vispār, tinaties no mana mauriņa.

Deviņpadsmit eiro gogā, divdesmit stīmā, devblogs.