labi, es arī. ja poligāmija ir uztverama kā kniebšanās un būšana ar daudziem vienlaikus, nevienam nepiedēvējot THE svarīguma statusu, tad esmu absolūti monogāma.

monogāma, bet ar izteiktu noslieci uz mazām pastaigām, tīri- kā būtu, ja būtu- fantāzijām. tomēr vienmēr pārnāktu mājās un vienmēr pārnāktu pie TĀ cilvēka. un, šķiet, ka pieņemtu tādu pašu attieksmi no otras puses. tā ir monogāmija tātad?

(Reply to this) (Thread)

nu, tāpēc jau ir grācija gradācija, lielākajai daļai cilvēku. bet, ja man būtu attiecības ar tevi, arī tad, ja es būtu tev 100% uzticīga un tu dotos pastaigās, es tik un tā domātu "fak, atkal ieberzos kaut kādās attiecībās ar monogāmistu"

(Reply to this) (Parent) (Thread)

kas vispār varētu būt arī atslēga manai privātajai sajūtai par to, ko nozīmē monogāms vai poligāms, un kas patiesībā ir ļoti tālu no tā, ko reāli nozīmē šie termini - nu tb

monogāmas attiecības = attiecības, kurās tu vienmēr atgriezies mājās pie tā cilvēka, un viņš tevi gaidīs, un tu gaidīsi viņu, un kreņķis ir tad, ja viens atgriežas, a tas otrs ir izgājis pastaigā

poligāmas attiecības = attiecības, kurās jūs sarunājat, ka būsiet viens priekš otra šeit-un-tagad, un kreņķis ir tad, ja šeit-un-tagad nenotiek, vai arī ja kāds kādu briesmīgi un nesankcionēti Gaida

protams, tas nozīmē, ka cilvēks var vienlaikus būt gan monogāmās, gan poligāmās attiecībās

un totāli nav par seksu, vismaz ne galvenokārt

(Reply to this) (Parent) (Thread)

!

"protams, tas nozīmē, ka cilvēks var vienlaikus būt gan monogāmās, gan poligāmās attiecībās"
Imho, monogāmi orientētais vienlaikus nevar. Varbūt var pārmaiņus :)
Tu te piemini kreņķi, tātad nav runa tikai par attiecību kategorijām, bet arī par indivīda emocionālo orientāciju uz kādu no tām.

(Reply to this) (Parent)