orientācija nenozīmē, ka saistībā ar to arī rīkojas.

Ir, kam reāli negribas gulēt ar daudziem, tiešām tikai ar vienu. Ne tāpēc, ka morāli skaidri, tikumīgi vai vēl sazin kas, bet tāpēc, ka vienkārši tiešām nevienu citu negribas.

Un LGBT ar terminoloģiju aizraujas, viņiem ir termini visam visam visam. 'Mīlu vairākus' ir poliamorija, man šķiet, tas ir atkal kaut kas biš cits.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Jā, un daudziem, ja arī kaut kādas iegribas uzplaiksnī, tikpat ātri arī nozūd.

Vispār, ja pareizi saprotu, termins "poligāmija" attiecas tieši uz laulībām/kopdzīvi, bet šajā ierakstā runa laikam bija par mīlestību/tieksmi pret citiem.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tikai uz laulībām un kopdzīvi vairāk jau ir specifiskie poligīnija un poliandrija. Lai gan, lieto, protams, dažādi.

Poligāmija ir tāds plašāks - tur gan partneru regulāra nomaiņa (bet izšķiršanās no viena pirms gulēšanas ar nākamo), gan atvērtās attiecības (viens pastāvīgs partneris un vairāki epizodiski), gan paralēlās attiecības (oficiālā sieva un regulāras mīļākās, bet ilgstoši un vienlaicīgi tikai pa vienai mīļākajai) gan vēl visvisādi varianti tiek palikti apakšā. Kā 'orientācijai' visplašākajā interpetācijā -arī periodiskas vēlmītes, kurām neseko, jo tā nav pareizi.

Principā jau jautājums līdzīgs kā ar Hetero un Bi nodalīšanu. Ir, kas tiešām ir pilnīgi hetero, viņiem nekad nekādas vēlmītes pret savu dzimumu neparādās. Vispār. Vairumam, protams, šad tad kaut kas epizodisks parādās, tad viņi ir bi (kas izvēlas šādām vēlmītēm nesekot), vai tomēr hetero?

Ar mono/poli gan klāt tas aspekts, ka reāli jau sabiedrība daļu poli variantu pieņem un atbalsta - jā, moralizē biš, bet visi zin ka 'visi dara tā' un ar kakumaisiņiem nenomētā. Kamēr nesāk reālu kopdzīvi, lūk tur tā sabiedrības morāles līnija.

(Reply to this) (Parent)