Publicēta: 08:35 25.01.2008.

Rīga, 25.janv., LETA. Lietuvieši un igauņi domā par ordeņu piešķiršanu Satversmes tiesas (ST) tiesnešiem, jo ST lēmums atzīt daļu Rīgas teritorijas plānojuma brīvostā par neatbilstošu valsts pamatlikumam nodrošinās tiem papildu kravas.
Tā šorīt intervijā telekompānijas LNT raidījumam "900 sekundes" ironizēja satiksmes ministrs Ainārs Šlesers (LPP/LC), komentējot pagājušajā nedēļā paziņoto ST spriedumu.

"Igauņi un lietuvieši gavilē," sacīja politiķis, norādot, ka ST lēmums radīs problēmas Rīgas ostai, tomēr konstitucionālās tiesas spriedums ir jārespektē.
Pēc ST sprieduma ir apdraudēta vairāku nopietnu projektu realizācija Rīgas ostā. Turklāt ST spriedums pieņemts divus gadus pēc jaunā plānojuma stāšanās spēkā, un uzņēmēji, kuri laicīgi plānojuši savas investīcijas, tagad varētu pieprasīt zaudējumu atlīdzināšanu.
Šlesers arī norādīja: dabas draugi, kas apstrīdēja Rīgas ostas attīstības plānus un bija iecerējuši "palīdzēt dažiem putniņiem", panākuši to, ka spēkā stājies iepriekšējais plānojums, kas ļauj būvēt termināļus uz ūdens, aizberot Rīgas jūras līci.
Kopumā šādu termināļu būvniecība nebūtu nekas slikts, tā attīstās, piemēram, Singapūras ostas. Tomēr šāds modelis ir pieļaujams, ja nav citu attīstības iespēju, bet Rīgas ostā tādas ir.
ST atceltais plānojums ļautu attīstīt ostas teritorijā iekļautās degradētās teritorijas.
Pēc satiksmes ministra domām, tagad būs jādomā par izmaiņām likumdošanā, lai atrastu līdzsvaru starp cilvēka un dabas interesēm.
Kā atgādināja Šlesers, Rīga vienmēr ir bijusi ostas pilsēta, tāpēc pārsteidzoši ir pēdējos gados izskanējušie viedokļi par nepieciešamību Rīgas ostas teritorijā noteikt ļoti stingras dabas aizsardzības prasības.
"Mūsu Latvija ir ļoti zaļa zeme," sacīja satiksmes ministrs, kā pretēju piemēru minot Nīderlandi. Latvijā ir ļoti daudz mežu, tāpēc viņš nedomā, ka "mūsu valstī putniem ir problēmas ar ligzdošanu".
Satiksmes ministrs norādīja, ka Rīgas ostas attīstība ir ļoti būtiska, jo tā nozīmētu tūkstošiem jaunu darba vietu un ekonomikas attīstību. Jāņem vērā, ka Latvijai nav būtisku dabas resursu, tāpēc jāizmanto tās iespējas, kas ir.
"Es uzskatu, ka ostai ir jādod iespēja attīstīties," uzsvēra valdības pārstāvis.
Viņš atgādināja par problēmām, kas radās uzņēmējam Gunāram Ķirsonam, kad viņš vēlējās attīstīt Gaiziņkalna apkārti. Arī tad viņa projektus kavējušas vides aizsardzības problēmas.
"Osta primāri tomēr ir osta", tāpēc jāmeklē līdzsvars starp uzņēmēju un cilvēku interesēm un dabas aizsardzības prasībām, uzskata ministrs.
Kā ziņots, ST 17.janvārī par neatbilstošu valsts pamatlikumam atzina Rīgas teritorijas plānojuma 2006.-2018.gadam daļu, kas attiecas uz izmaiņām brīvostas teritorijā.
Plānojuma uz ostu attiecināmā daļa atzīta par neatbilstošu Satversmes 115.pantam, kas nosaka, ka valsts aizsargā ikviena tiesības dzīvot labvēlīgā vidē, sniedzot ziņas par vides stāvokli un rūpējoties par tās saglabāšanu un uzlabošanu. Saskaņā ar ST spriedumu apstrīdētā plānojuma daļa ir spēkā neesoša no tās spēkā stāšanās brīža, tas ir, no 2006.gada 4.janvāra.
Tiesa noteica, ka Rīgas brīvostas teritorijā spēkā ir Rīgas attīstības plāns 1995.-2005.gadam un attiecīgie Rīgas pilsētas apbūves noteikumi.
Lieta tika ierosināta pēc "Koalīcijas dabas un kultūras mantojuma aizsardzībai" pieteikuma. Rīgas dome šo pieteikumu neatzina par pamatotu.
ST spriedumā norādīja, ka lēmumi un normatīvie akti, kas var aizskart personas 115.pantā noteiktās pamattiesības, visbiežāk var būt saistīti ar nozīmīgu ekonomisko interešu īstenošanu. Satversmes 115.pants "a priori" neparedz pastāvošās vides saglabāšanu, liedzot ar ekonomiskajām interesēm saistītu projektu īstenošanu. Taču, izstrādājot teritorijas plānojumu, pašvaldībai pēc iespējas jālīdzsvaro sabiedrības ieinteresētība dzīvot labvēlīgā vidē, no vienas puses, un saimnieciskās attīstības veicināšana, no otras puses.
ST secināja, ka, izstrādājot apstrīdēto Rīgas teritorijas plānojuma daļu, ir pieļauti vairāki procesuāli pārkāpumi.
ST spriedums ir galīgs un nepārsūdzams.