peedeejaas dienaas lielaa skumja un ilga uzmetusies. nespeeju nedomaat par to visu. un nespeeju taa viegli tam paarkaapt, it kaa nekas nebuutu bijis. aizmirst un dziivot neizdodas.
to,kas patieshaam tev ir bijis, tu noveertee tikai tad, kad taa visa vairs nav un kad saproti, taa vairs arii nebuus. ir vienkaarshi jau par veelu. es gribu ticeet, ka visu veel var labot, un ka viss buus labi... bet ar katru dienu ticiiba zuud. paliek nekas. vienkaarshi tukshums.

un sirdi arii laikam reizeem jaaizved pachurinaat.. lai gan acis peec tam ir briesmiigas.

turklaat darbs...jacer, ka izdosies shonedeelj izdziivot un visu paguut.
+ 2 dienu laikaa 2x braukt uz Valmieru ir nedaudz par traku, bet pati vainiiga vien esmu - labaa sirds - nespeeju atteikt.

viss buus labi, taa ir kaa taada seno latvieshu mantra. kaut kaa shobriid neticas, ka buus labi.
bet, nu.

ja ne iemiileeshanaas skurbums, tad vismaz reibums no lilijas smarzhas..