panjemt glaazes un pa vienai vien veerot, kaa taas izsliid no rokaam un kriit, un saskaroties ar griidas fliizeem izshkjiist siikaas lauskaas... pa vienai vien veerot...
Tāda iztēles aina man vairākas reizes ir ienākusi prātā, bet nekad nav pieticis drosmes to realizēt, jo pašai taču būs tie stikli jāsavāc...., bet ne tikai tāpēc. Filmās parasti rāda tādu skatu, varbūt tāpēc šai ainai piemīt savāda burvība?