Viens iemesls, kāpēc Šlesera "mācītāju" un Pareksa bankas "liberāļu" bezdievīgā apvienība nevirza Saeimas Cilvēktiesību komisijas vadītāja amatam sūdu metēju sektas barvedi Alekseju Ļedjajevu, acīmredzot ir tas, ka Jaunās paaudzes dibinātājs nav pats bijis viņa dedzīgi atbalstītajā LPP/LC vēlēšanu sarakstā. Tāpēc virza otro labāko — Jāni Šmitu, kurš gan arī nav īsti ievēlēts, toties savu piemērotību Eiropas Savienības valsts parlamenta Cilvēktiesību komisijas vadīšanai pamato ar to, ka vienmēr esot balstījies uz svētajiem rakstiem un Kristus evaņģēlija vēsti un arī viņam ir "cilvēktiesības paust savu viedokli", tāpēc nenokļūšana šajā amatā būtu viņa "diskriminācija".

Šos argumentus varētu piesaukt arī Ļedjajevs un citi reliģiskie fundamentālisti. Galu galā arī Osama bin Ladens, Taleban vadoņi un Irānas mullas, kā paši apgalvo, balstoties tikai un vienīgi uz svētajiem rakstiem un arī varētu prasīt sev tiesības "paust viedokli", vadot parlamenta komisijas. Tikai tas jau vairs nebūtu demokrātiskas valsts parlaments.

Savu izpratni par cilvēktiesībām Šmits demonstrējis, aicinādams aizliegt no ārzemēm finansētas nevalstiskās organizācijas, ar likumu vērsties pret "kristiānofobiju" (LPP apšaubāmo aktivitāšu atspoguļošanu) presē un televīzijā un ieviest cietumsodus par "noziegumiem pret reliģisko pārliecību", kā arī apsveikdams Rīgas domes lēmumu neatļaut geju un lesbiešu gājienu, bet debatēs par darba diskriminācijas aizliegumu seksuālās orientācijas dēļ aprakstīdams no Saeimas tribīnes, kā notiek homoseksuāls dzimumakts starp "deģenerātiem", un biedēdams, ka diskriminācijas aizliegums "atvērs slūžas" pedofilijas, zoofilijas un citu pataloģiju legalizācijai.

Vēl viens iemesls, kāpēc Šlesers grib Šmitu par komisijas vadītāju, ir banālāks — viņa biznesa projektā LPP vienmēr pietrūcis valsts amatiem piemērotu cilvēku.

Šlesera paša tapšana atkal par satiksmes ministru, kaut gan premjerministrs Aigars Kalvītis bija viņu padzinis no valdības pēc tam, kad tika publicētas Jūrmalas mēra vēlēšanu koordinētāju Šķēles un Šlesera sarunas ar "skraidītājiem" un "lēkātājiem", ir skandalozs liecinājums vēlēšanu "uzvarētājas" Tautas partijas un tās premjerministra politiskajai impotencei. Taču to vēl var mēģināt aizbildināt ar "vēlētāju uzticību" Šleseram, kurš, paldies reklāmistam Stendzeniekam, ir tomēr ievēlēts Saeimā. Šmits šajā Saeimā, tāpat kā iepriekšējā, nav ievēlēts un atkal dabūs "mīksto" mandātu tikai tāpēc, ka daži no ievēlētajiem noliks savējos uz ministrēšanas laiku.

Kalvītis ir publiski pateicis, ka Šmits šim amatam neder, bet tad priekšā iznāca Andris Bērziņš (LC) un paziņoja, ka komisija tik un tā esot jāvada Šmitam. Acīmredzot agresīva un ciniska cilvēktiesību apkarotāja virzīšana Cilvēktiesību komisijas vadītāja amatam Šleseram šķiet labs veids, kā "čakarēt" TP "mīksto" valdību un parādīt, kurš patiesībā pieņem lēmumus koalīcijā.


atliek vien piebilst - piekriitu!