Šodien viss atgriežas vecajās sliedēs. No rīta pirmais zūms ar bosu. Izrunājām (visamz daļēji) aktuālās lietas, kā arī to, kas noticis vairāk kā mēneša laikām, kamēr viņš bija prom. Saprotu, ka viņam nav tik vienkārši visā uzreiz "iebraukt", bet nāksies, jo šobrīd visās frontēs viss notiek. Pēc tam ātri apdarīju steidzamos darbus, bet pēcpusdiena darbā pagāja vienos zūmos. Kas šodien pārsteidza vienā no zūmiem? Tas, ka cilvēki paši īsti nesaprot, ko vēlas darīt, ko vajadzētu darīt, kā vajadzētu darīt, par kādām lietām paralēli būtu jādomā, lai darītu to, kas, iespējams, būtu noderīgi utt. Un sēžu es ar divām Ilzēm un zīmīgi norādām, ka tas, kas tiek piedāvāts nav ne sapratīgi, ne efektīvi, ne lietderīgi.. Pēc tam jau smējos mūsu trīs "I" sportiskajā čatiņā, ka šādos gadījumos jūtos kā vārtsargs, lai atvairītu visas ripas/bumbas, kas lido vārtos. Ineta iesmēja un uzrakstīja, ka reizēm pa seju mēs paši arī atraujamies, un jāatzīst, ka viņai ir taisnība. Un tieši šādos brīžos, kad "stāvi vārtos", man aizvien biežāk prātā nāk doma, ka varbūt tomēr es esmu palikusi pārāk konservatīva, varbūt 24 gadi vienā darba vietā ir par daudz, varbūt es esmu sākusi stagnēt... Bet varbūt tā vienkārši ir izdegšana (jo pēdējie divi mēneši (bosa slimība) ir bijuši pārāk intensīvi)? Nezinu. Gribu uz brīdi no šī trakā riteņa izkāpt, "nomainīt dekorācijas", tāpēc šobrīd ļoti gaidu Kuldīgas Noskrien ziemu, uz kuru šodien jau pieteicos, un arī Bratislavu. Varbūt pāries mans grūtsirdīgums.
Neskatoties uz laikapstākļiem šodien izlīdu ārā. Vējš, sals, sīks sniegs bet..pareizais apģērbs mani glāba. Tiesa, atkal aizmirsu uzlikt Epic ziemas krēmu. Rīt atkal nesanāks, jo teātris, bet kaut kā tomēr gribas iemēģināt to lietu, lai saprastu, vai turpmāk man to vajag. Pretberzes krēms tika iemēģināts vasarā Ženēvā, tas tiešām ir lielisks, bet ziemas.. nu, nesanāk! :)
Un diemžēl lieliskais plāns izlasīt kārtējās simts lapas par Ulmaņa autoritāro režīmu šodien nesanāca. Knapi izmocīju 30+. Nespēju fokusēties uz informācijas "apstrādi". Tas ir nogurums, es zinu. Tāda veida grāmatas nedrīkstu lasīt tad, kad esmu nogurusi un smadzenes kliedz: "Liec mūs mierā, dod kaut ko vieglāku!".