Lai arī zinu, ka tā nav pareizi, tomēr katra gada sākumā ir man tomēr ir apņemšanās darīt vairāk to, ko iepriekšējā gadā (manuprāt) esmu darījusi mazāk.
Pagājušajā gadā nostaigāti tikai 2400 km, tāpēc atkal atgriežos pie 10K + soļiem katru dienu kā obligātu pasākumu, jo pagājušā gada beigās biežāk ļāvos slinkumam. Šodien, neskatoties uz nemīlīgiem laikapstākļiem (krietni mīnusi un vējiņš), izmetu savu ierasto aplīti. Jā, ir tikai nedaudz virs 10000 soļiem, tomēr neļāvos tiem briesmu stāstiem sociālajos tīklos par šausmīgajiem laikapstākļiem. Labi, ka sporta vajadzībām ir nopirkts atbilstošs apģērbs, līdz ar to staigāšanai nebija nekādas vainas. Vienīgais aizmirsu izmēģināt Epic aukstuma krēmu, bet gan jau vēl pagūšu, jo aukstums turpmākājās dienās solās pieņemties spēkā.
Pagājušā gada ziemā un pavasarī bija pamatīgs grāmatu lasīšanas uzrāviens, tomēr visi dārza darbi un padošanās Netflix rudenī lika grāmatām pārklāties ar putekļiem. Šovakar atkal atvēlēju laiku grāmatu lasīšanai. Pirmās 100 lapas ir izlasītas! Turklāt lasāmviela ir tāda, kad vajag krietni sekot līdzi un domāt - Strangas "Kārļa Ulmaņa autoritārā režīma saimnieciskā politika 1934-1940". Kā man patīk šajā grāmatā ietvertie pagājušā gadsimta 30to gadu preses un grāmatu citāti! Tik daudz ko varētu šobrīd arī izmantot situācijas aprakstīšanai! Lieliska grāmata! Tiesa, es ceru atrast atbildi uz jautājumu, kas ir saistīts ar pašu ģimeni. Vectēvs šajos Ulmaņlaikos uzbūvēja akmens ēku, kas bija gan kūts, gan stallis, gan arī bija paredzēta iekšā t.s. lopu virtuve. Vecmamma un tētis teica, ka bijis svarīgi, lai ēkai uzliek jumtu (pabeidz), tad kredītu "noraksta". Vectēvs to paguva izdarīt, bet Vinkovā dzīvojošais Maksimovs nē (līdz ar to vinam neko "nenorakstīja"). Skaidra lieta, ka tā bija subsidēšana, tomēr varbūt grāmatā būs kaut kas detalizētāk par šo. :)
Jebkurā gadījumā skaidrs, ka esmu atpakaļ pie grāmatu lasīšanas, jo tie tūkstoši lapu paši sevi neizlasīs! :) Protams, kad sāksies dārza darbi, lasīšanai būs mazāk laiks, tomēr ceru, ka spēšu ieturēt vismaz Luetas ieteikto minimālo attieksmi - ja nav laiks, izlasi vismaz vienu lappusi! :)
Vēl šodien pirmā darba diena. Atkal piezvanīja viens, kurš neapmierināts par M.gadījumu un 20K. "Visiem galvas nost!". Gads beidzās ar šo, gads sākās ar šo. Ceru, ka ar rītdienu, kad boss atgriezīsies beidzot, šo lietu pārņems viņš pats. Vēl nedaudz "iecepos" par to, ka tikai tagad cilvēki ir pamodušies par darba dienu pārcelšanu. Agrāk visi kliedza, ka par vēlu uzzina. Labi, tas tika pamainīts - tagad ir zināms jau līdz iepriekšējā gada 1.jūlijam, bet rezultāts vienalga ir tāds pats. Tas laikam nekad nemainīsies. Vienkārši jāpieņem kā fakts un nav ko "cepināties". Visādi citādi bija salīdzinoši mierīga diena - turpināju nokopot astes.
Vakarā sazvanījāmies ar mammu. Šodien Zeta piezvanīja, apsveica Jaunajā gadā. Kā mamma teica, papļāpājušas "par neko". Bet ir tik ļoti forši, ka Zeta savos gandrīz 95 gados spēj pati piezvanīt (tātad šodien bija t.s. labā diena). Ļoti ceru, ka aprīlī aizbrauksim pie viņas uz 95.dzimšanas dienu. Viņa ir vienīgais dzīvais cilvēks, kurš reāli atceras manu dzedu.
Nu ko... divas dienas ir pagājušas. Vēl 364 priekšā!