Šī bija forša svētdiena! Šis viennozīmīgi ir skaistākais, gleznainākais Noskrien ziemu posms šajā sezonā. Pa nakti vēl vairāk uzsniga, vējš nebija, līdz ar to bija īsta ziemas pasaka. Tiesa, nedaudz pietrūka saule, bet tomēr bija ļoti, ļoti skaisti. Tā kā vakar pilsētu nedaudz apskatīju un maršrutu līdz ar to arī, tad šodien lielais prieks bija tā daļa, kas bija ārpus pilsētas. Gabals pa slēpošanas trasi, gabals pa mežu gar Abulu. Skaisti! Ļoti daudz pauguru, līdz ar to savācās diezgan daudz augstummetru.
Joprojām pārsteidz tas, ka šādos pasākumos ar absolūti svešiem cilvēkiem runājos. Introverts manī ir lielā neizpratnē, bet jāatzīst, ka ir forši! Un noteikti ir jābrauc uz nākamo posmu, kurš būs decembra vidū Ļaudonā. Varētu būt atkal ar krietniem augstummetriem. Galvenais, lai laikapstākļi ir normāli, lai var labi izbraukāt.
Runājot par braukšanu, tad ļoti nopriecājos, ka no viesnīcas kalniņā ļoti labi uzbraucu - ledus bija čagans, līdz ar to nekādas spolēšanas un slīdēšanas lejā. Un pareizi bija tas, ka izvēlējos braukt uz Valmieru un tad uz Rīgu. Ilze no rīta tieši tāpat kā es vakar brauca - lēnām un iekrampējusies stūrē :D, jo uz ceļa apledojums.
Rīgā iebraucu saulrieta laikā. Protams, šodien mums Smiltenē būtu noderējusi saule, bet nevar taču visu gribēt.
Tā kā agri mājās biju, beidzot piepildīju mazo sapni - putu vanna! Smējos, pie sevis, ka par to domāju kopš septembra Dubulti-Kolka, bet visu laiku gribējās ātrāk, ātrāk sakārtoties un atpūsties. Šovakar vanna ar putām un lasāmvielu. Pati brīnos par to, ka stundu (!!!) siltajā vannā mērcējos.
Jebkurā gadījumā diena šodien bija brīnišķīga! Man bija piedzīvojums, bija jaunatklāta pilsēta, bija sportiska aktivitāte. Notika mazais "restarts", kas šobrīd ir tik ļoti vajadzīgs.