šodien visu dienu ar grāmatu rokās pavadīju. Man šķiet, ka viena no pēdējām reizēm, kad es tik ļoti cītīgi (visu dienu) lasītu, bija vēl vidusskolas laikā. Tā bija reize, kad vienas dienas laikā bija jāizlasa "Aija". Joprojām atceros, ka bija diezgan grūti visu laiku sēdēt un lasīt, ik pa brīdim uzmanība novērsās, tomēr izlasīju to grāmatu un pirmdien mierīgi varēju doties uz literatūras stundu.
Šodien tik centīgi lasīju tādēļ, ka gribēju ātrāk pabeigt Ezeras rakstu II sējumu. Jāatzsīt, ka abi "Pati ar savu vēju" tetraloģijas romāni "Varmācība" un "Nodevība" diezgan baisi un smagi. Jāatzīst, ka sākotnējā apņemšanās izlasīt visus trīs rakstu sējumus pēc kārtas, tomēr jāmaina. Divas grāmatas jau bija par daudz. Tagad ņemšu pauzi un lasīšu kaut ko no vieglās literatūras plauka. Laikam paņemšu Pračetu, tas ir vieglāks, izklaidējošāks. Nedaudz jāatpūšas no literatūras, kas liek domāt. ;)
Vispār es pēdējā gada laikā pamanīju, ka ļoti bieži tieši tā arī daru, vispirms lasu kaut ko nopietnu, bet pēc tam paņemu kaut ko no pasaku, fantasy vai citas tamlīdzīgas literatūras. Tā ir vieglāk nepazaudēt vēlmi lasīt. :)
Pasmējos šodien arī par to, ka tādās dienās kā šī, kad daudz un ilgi lasi, pirmā ēdienreize top sešos vakarā. Toties uzreiz bagātīga - zupa, krāsnī cepti dārzeņi, saldējums. Lieli vēderprieki! :)
Vārdu sakot, man šodien dīkdiendieņa pēc pilnas programmas. Rīt, ja būs labs laiks, iešu staigāt! :)