Rīta pārsteigums - noplēsts tapetes gabaliņš guļamistabā. Iepriekš noplēsts netika nekas, tikai reizēm gan vienai, gan otrai bija manīts netikums - pēc miega turpat pie gultas paslieties pie sienas, lai izstaipītos. Bet nu noplēsts gabaliņš..tā jau ir jauna pakāpe. I smieties, i raudāt gribējās, bet sarāt nav ko, jo, ja nav pieķerts, tātad nav vainīgs. Labi, ka guļamistabā mums ir tik ideālas tapetes, ka tur neko nevar manīt. Tomēr pareiza bija izvēle - ideālas tapetes, lai noslēptu visus trūkumus.
Vēl šodien no rīta sasmaidījos par Rimi kurjeru. Lai gan biju gatava visu pati paņemt un iestiept no mājas ārdurvīm līdz dzīvoklim, viņš uzstāja, ka viss esot pārāk smags un viņs vismaz līdz dzīvokļa durvīm man visu aiznesīs. ;)) Mīļi!
Jāatzīst, ka kārtējo reizi pārliecinājos, ka Rimi piegādes tomēr ir kvalitatīvākas. Vismaz attiecībā uz augļiem un dārzeņiem noteikti. Pēdējā Barbobas piegāde lika vilties, jo maisa apakšā bija salikti jau saplaisājuši tomāti (labi vien ir, ka man ir netikums uzreiz augļus un dārzeņus vilkt ārā no plastmasas maisiem!). Arī apelsīni sāka bojāties jau trešajā-ceturtajā dienā. Nu, kā tas ir iespējams, ja viss var smuki elpot??!!? Vienīgā atbilde - tiek ielikti apzināti tavā pasūtījumā tas, kas var ātrāk sabojāties. Ar Rimi man nekad tādu problēmu nav bijis - tomāti, apelsīni mierīgi stāv nedēļu un vairāk un nekas nebojājas. Laikam tiešām turpmāk pieturēšos pie tā, ko jau kādu brīdi it kā zināju - dārzeņi, augļi, gaļa un piena produkti pamatā no Rimi jāpasūta, ja vajag kaut ko ļoti steidzami, ātri apēdamu, tad noderīga ir Barbora. Pagaidām citu risinājumu neredzu.
Dienas prieks šodien viennozīmīgi ir garā pastaiga. Tā kā mērķis bija aiziet līdz Ķengaraga promenādes beigām, tad šodien nostaigāju kopumā 18,5 km. Jāatzīst, ka tas promenādes posms, kas ir aiz Mazjumpravmuižas, man ļoti patīk - nav lielo māju, mazāk cilvēku.. Sapratu, ka būtu ļoti forši, ja tomēr to promenādi vēl paturpinātu līdz Rīgas HES. Tad būtu tāds foršs garāks pastaigu maršruts. :)
Un vēl aizdomājos par to, ka tomēr žēl, ka nav te apkārtnē mums kāda forša distanču slēpošanas trasīte. Līdz Biķernieku mežam vai Mežaparkam tomēr ir gabaliņš.
Sasmaidījos, ka šodien Edgaru satiku - viņš jau skrēja mājās no promenādes, bet es tikai devos turp. :) Zinu, ka viņš savus 15 km diezgan regulāri noskrien pa promenādi, bet es esmu sākusi staigāt biežāk tajā virzienā.
Jebkurā gadījumā bija forši tā pamatīgi izstaigāties. Nu, un, ka šobrīd ir ļoti nogurušas, tomēr ir tā lielā gandarījuma un prieka sajūta, kas parasti ir pēc ilgākām fiziskām pastaigām.
Staigājot tiešām vēlreiz sapratu un nolēmu, ka, lai arī cik man ļoti Ezera nepatiktu, pārāk daudz smaguma tajā visā ir. Izvilku Pračetu! :)
Mamma šodien izstāstīja, ka Ivars ar bērniem bija atbraucis. Santa esot dīkusi, ka jābrauc pakaļ viņas dzimšanas dienas dāvvanām. ;) Nezinu, kā Santa, bet Ivars bija priecīgs par to, ka uzdāvināju grāmatas Santai. Stāraste jau ir bērnu literatūras zelta fonds, turklāt, ja vēl tas viss ir apkopots vienā grāmatā, tad tiešām tā ir vērtīga grāmata. Nu, un, zinot to, ka Santai patīk krāsot, uzdāvināju arī krāsojamo grāmatu. :) Nevajadzēs kādu brīdi drukāt no interneta bildītes. :D
Un vēl.. lai arī šodien ir svētdiena un vajadzētu skatīties "atmaskojošos raidījumus", nespēju skatīties TV, jo tur negāciju daudz. Šobrīd gribu veidot harmonisku un mierīgu vidi sev apkārt.