Šodien man bija telefondiena. Tik daudz vienā dienā pa telefonu sen nav runāts.
Vispirms ar Sanitas Sanitu pļāpa. Viņa man bija uzrakstījusi īsziņu, bet man bija slinkums rakstīt pretī, tādēļ piezvanīju viņai. Norunājām krietni vairāk nekā stundu. Izrādās viņa šobrīd slimo ar vīrusu. Tiesa, pirmdien darbnespējas lapa tiek slēgta un viņa varēs atgriezties ikdienas gaitās. Galva gan joprojām sāp katru dienu, bet nu daktere saka, ka var noslēgt lapu un viss. Pajautāju, kā noritēja slimības gaita un viņa īsumā arī aprakstīja. Sākumā sajutusies vakarā ne pārāk labi, tad temperatūra līdz 39. Temperatūra vien vienu dienu bija. Klepus sākumā sauss, bet tagad, pēc divām nedēļām jau sāk kaut ko atklepot. Nu, un galva sāp visu šo laiku.
Parunājām arī par filmām un grāmatām, un izrādēm. Par cilvēkiem un bērniem, par darbu un ziemu. Tā no sirds! :)
Pēc pāris stundām papļāpājām arī ar Agnesi. Teju divas stundas. Ir forši, ka arī pēc ilgāka laika Tev ir tāda tuvuma sajūta ar cilvēku, ka vari sākt sarunu it kā uzsākot to tur, kur esi beidzis. Nu, un, ka gads pa vidu! Ja cilvēks ir tuvs, tad visu ātri uztver un saproti. Prieks, ka šobrīd Agnesei viss ir labi. Labi, ka Artūram veselība uzlabojusies, labi, ka Pičs ir apjautis, cik labi tomēr ir būt labākajam klasē. Ilgojas jau gan Pičs pēc manis, krustmātes, bet visi saprot, ka šobrīd drošāk ir pa gabalu turēties. Sarunājām ar Agnesi, ka tad, kad būs meitas bildes, viņa atsūtīs. Tāpat sarunājām, ka tiklīdz varēs, brauksim ciemos - mēs raudzībās, bet viņi uz sālsmaizi. :))
Pievakarē piezvanīju Ivaram, lai apsveiktu Annu ar zeļļa diplomu un noskaidrotu, kā viņiem iet. Viņiem šobrīd jau tiešām ir diezgan mierīga dzīve - izslimojuši, tādēļ vairs tik ļoti nav jāuztraucas par kontaktēšanos. Abi bērni nākamnedēļ mācīsies attālināti - Ilveram atkal nāksies pieņemt to, ka māsa visu laiku ar viņu ir vienā istabā. Tomēr divas nedēļas viņam bija absolūts miers - kamēr Ilvers mācās, Santa neiet pie viņa.
Nu, un, protams, pļāpa ar mammu. Tagad diezgan bieži dienas laikā vairākas reizes viņai piezvanu. :) Kad viņa šovakar stāstīja par to, ka cepusi pīrāgus, man pilna mute siekalu! Kā iedomājos biezpiena plātsmaizi un svaigo maizīti ar sviestiņu... mmmm.. garšīgi! Kopš Ziemassvētkiem pie viņiem neesmu bijusi. Domāju, ka tad, ja viss būs labi, nākamnedēļ pie viņiem aizbraukšu uz visu nedēļas nogali.
Un dienas īpašais ir tas, ka esmu atkal atgriezusies pie teātra. Visu pavasari intensīvi skatījos, tad paņēmu pārtraukumu un tagad atkal sāku. Šovakar Vīnes operas operas izrāde "Salome". Stāsts par princesi Salomi, kura iekāro Jāni Kristītāju. Atraidījums. 7 plīvuru deja un pieprasījums valdniekam Hērodam dāvināt viņai par šo deju pravieša galvu. To viņa arī saņem. Uz sudraba paplātes. Protams, tas ir arī stāsts par 7 nāves grēkiem un mīlestību, kas noved līdz nāvei.
Izskatās, ka pavasarī iegūtais pārsātinājums ir beidzies. Nu jau ar vienu izrādi nedēļā man atkal ir par maz. Tomēr ļoti ceru, ka neiekritīšu pavasara slazdā, kad katru dienu skatījos kādu izrādi. Tas bija par traku!