Vakar pašu vakaru un šodien pēcpusdienu un vakaru pavadīju šķirstot Krievijas 1895.gada tautas skaitīšanas Kurzemes, Vitebskas un Vidzemes guberņā materiālus. Ai, cik interesantas lietas var izlasīt par savu ģimeni! Atradu ziņas par savu babas tēvu un mammu - tobrīd abi vēl bija ļoti, ļoti jauni (viens jau gandrīz pusaudzis, otra vēl bērns). Lasu par to, kas ar viņiem kopā dzīvoja zem viena jumta. Lasītprasme vēl viena interesanta lieta, kas tiek atzīme skaitīšanas laikā. Līdz šim ir tā, ka katrā saimē, kas dzīvo zem viena jumta, tomēr kāds prot lasīt. Bet jā, jāsaka, ka pagaidām Latgales daļā lasītprasme 1895.-1897.gadā ir diezgan zema. Gribu sameklēt sējumus ar mammas radiem Sēlijā, Kurzemes daļā. Tur situācijai būtu jābūt labākai. Vārdu sakot, esmu pamatīgi aizrāvusies.
Mamma savukārt joprojām pēta baznīcas grāmatas un meklē informāciju tur. Tomēr jāsaka, kā ir - šī pētniecība ļoti labi palīdz izveidot sabiedrības spoguli. Ir traki interesanti! Turpināšu lasīt un meklēt.
Darbā šodien zoom diena. Vairākas sanāksmes. Bet tas jau ir ļoti ierasts.
Un vēl šodien mazais prieciņš ir baraviku zupa. Forši, ka tētis ir sēņotājs. Pēdējā reizē, kad biju laukos, paņēmu vienu kastīti sēņu, un šodien uzvārīju gardumgardu zupu! Smaržo vienkārši brīnišķīgi! :)
Šobrīd cenšos cītīgi tukšot saldētavu, lai varu atkal atvest gardumus no laukiem. Bet uz laukiem visdrīzāk braukšu nākamnedēļ, ja viss būs labi.