Katru rītu man ir grūti piecelties. Guļu labi, bet rītos knapi spēju sevi piesliet. Saprotu, ka problēma ir nevis agrs rīts (nu, nezinu gan vai 7.30 vispār ir agrs), bet gan vēlā gulēt iešana. Kaut kā jāmēģina savs miega grafiks pareizi pārbīdīt, lai tomēr pēc septiņiem es spētu mierīgi piecelties.
Vēl mani priecē, ka šobrīd sanāk 10000 soļus nostaigāt, un cenšos tuvoties tiem 10km dienā. Ne vienmēr sanāk, bet cenšos. ;))
Šodien atkal divreiz ārā izgāju. Pusdienslaikā un vakarā. Pa dienu sniga, tomēr aizstaigāju līdz vecajām mājām. Tur viss, kā parasti - žļurga, netīrs sniegs, visa iela ir apsnigušu mašīnu pilna. Atnācu atpakaļ un sapratu, ka man patīk tas, ka šeit mums ir tā, kā manos laukos - lielā iela ir gadrīz šosejas līdziniece, bet pie mājām ir tā, kā laukos - piebrauks sniegts, bet kopumā viss balts un skaists. Un parciņš šobrīd ir skaists! :) Vārdu sakot, man patīk ziema šeit! :)
Vakarā izstaigāju savu ierasto 5 km loku. Tiešām ļoti ierasts un tāpēc patīk. ;) Tā kā sniegs bija uz brīdi mitējies snigt, ļoti daudzi sētnieki rosījās, tomēr joprojām bija posmi, kurus bija ļoti grūti brist, bet no otras puses - tas taču ļoti labs kardiotreniņš! :)
Staigāju un smaidīju, jo ne tikai suņi, bet arī pieaugušie šovakar krita sniegā iekšā un vārtījās. Laikam gan tiešām pāris ziemas bez sniega un cilvēki ir ļoti noilgojušies pēc iespējas izbaudīt īstenu ziemu.
Par pārsteigumu man vēl pēc deviņiem vakarā daudz cilvēku bija arī uz kalniņa - gan lielie, gan mazie uz ragavām un citām uzpariktēm šļūkāja no kalniņā lejā. :)) Un tik daudz smieklu, sajūsmas tiešām nav dzirdēts! Vismaz kāds prieks šajā pandēmijas laikā.
Šovakar gan aizdomājos par to, ka tiek piesolīts sals. Šķiet, ka sala laikā mazāk staigāšu, bet gan jau tad, kad atkal būs siltāk, atgūšu savus kilometrus. Šobrīd ļoti gribētos noiet kontūru meklētāja piedāvātos bukus, vēršus un... "2021". Tiesa, pēdējā ir uz vairāk nekā 30 km. Skaidrs, ka tā būs jāiet ne pārāk aukstā un ne pārāk karstā laikā. Bet noteikti gribētu pamēģināt to iziet.
Šodien Ineses dzimšanas diena. Sazvanījāmies. Nolēmu, ka šogad varētu visiem draugiem tomēr zvanīt dzimšanas dienā, nevis sūtīt ziņas. Tomēr zvans dod iespēju pajautāt arī par to, kā draugiem iet, jo īpaši šajā laikā. Ar Inesi tiešām no sirds izpļāpājāmies. Daudz runājām par dzimtas detektīvu. Viņai tas viss ir krietni aizraujošāk un grūtāk sameklējams, jo mamma no Krievijas, tētis jau pasen nomiris. Pašai nākas meklēt savu dzimtu papīros. Bet abas vienojāmies, kas tas ir svarīgi. Svarīgi ir sazemēties, sajūst savas saknes, jo tas ļauj labāk saprast, kas esi pats, kas ir tavi vecāki un vecvecāki... Ja godīgi, šajās sarunās laiks vienkārši izkusa. Skaidrs, ka jāzvana biežāk draugiem! :)
Ak, jā! Šodien ir arī vecais Jaunais gads. Salūtu šauda šovakar visās malās un mēs vakarā iedzērām pa šampanieša glāzei. :)
Un vēl šodien facebook Simona izstāstīja, ka izslimoja Covid. Tikai viņa, jo Stasiks, dzīvojot ar viņu vienā mājā nesaslima. Tas labi, ka viss labi. tomēr raizējos par katru tuvinieku, kurš ir noķēris šo vīrusu.