Šodien pabeidzu "Muižas Latvijā" otro sējumu un sāku lasīt trešo. Jau tagad saprotu, ka ar nepacietību gaidīšu nākamās daļas. Dikti aizrāva šīs grāmatas. Ir, ko lasīt, ir ko pētīt gan karšu, gan bilžu veidā. Un ir daudz par ko padomāt saistībā ar zūdošo Latviju. Šobrīd saprotu, ka šo grāmatu pirkums nebija nelietderīgs naudas tēriņš. Jā, kādu brīdi domāju, ka pirms Ziemassvētkiem tā tērēties nevajadzēja, ka ir taču virkne citu vajadzību, kur šo naudu varētu iztērēt. Tomēr tagad saprotu, ka tā būs vienmēr - vienmēr būs iemesls, kādēļ grāmata nav pirmās nepieciešamības prece. Man jau ir dažas grāmatas, kuru nenopirkšanu nožēloju jau daudzus gadus, tāpēc tagad noteikti negribu nonākt elkoņu košanas stadijā. :)
Tā kā man ir jauna apņemšanās šogad, tad, protams, pāris stundas pastaigāju. Aizvien vairāk foršie maršruti man sāk veidoties. Ir viens piecu kilometru loks, ir cits loks, kura ietvaros sanāk daudz kāpt pa augšā un lejā, tādējādi sasniedzot nepieciešamo uzkāpto stāvu skaitu (divi dzelzceļa pārvadi). Skaidrs, ka ar laiku šādu dažāda garuma un kāpuma maršruti man būs vēl vairāk. Jāatzīst, ka pie iepriekšējām mājām man arī daži maršruti bija, kuru aptuveno garumu zināju, tomēr tam īpašu uzmanību nepievērsu. Šobrīd, šeit, ir kaut kā nedaudz savādāk. Iespējams, ka tas ir pulksteņa dēļ-vairāk sekoju tam visam, un tas ir forši! :)
Šodien pirmā pastaigas daļa man bija kopā ar Ž. Cenšos viņu ik pa brīdim izvilkt ārā, lai pārāk neiesēžas mīkstajos dīvānos. Ejam lēnāk un mazāk, tomēr, manuprāt, jebkura fiziska aktivitāte ir laba. :)
Pēc tam viena nolēmu izstaigāt savu "kāpelēšanas" maršrutu. Nedaudz to modificēju un ziņkārības vadītā ieklīdu Matīsa kapos. Tomēr diezgan liela pamestības sajūta (kā jau daļēji slēgtos kapos), lai arī vairākās vietās pamanīju svecītes. Tagad vakarā, palasot aprakstu par šiem kapiem, sāku domāt, ka varbūt kādu reizi tā rūpīgāk paklīdīšu pa tiem. Tomēr ir interesanti papētīt tos tuvāk, jo visi Rīgas kapi man šķiet nedaudz jocīgi. Mums laukos visi kapi ir plaši, katrai kopiņai ir pietiekami daudz vietas. Bet Rīgā viss kaut kā dikti saspiests, un to jau var saprast - cilvēku daudz..