Kā gadu sāksi, tā turpināsi. Es vismaz tā gribētu domāt. Pagājušo gadu sāku ar izrādi, līdz ar to ļoti daudz izrādes noskatījos pagājušajā gadā.
Šogad nolēmu sākt gadu aktīvi. Lai arī grūti bija savākties, pievakarē izstaigāju veco un jauno savu rajonu. 11,5 km nostaigāti, daudz jaunu ieliņu iepazīts. Patīkams pārsteigums bija milzīgā māja pie Zinātņu akadēmijas. Daudzus, daudzus gadus tā stāvēja tukša un skumja. Šovakar nespēju noticēt, ka tās fasāde ir izgaismota. Renovē fasādi, tātad ar laiku arī dzīvība šajā milzīgajā mājā atgriezīsies. Tas priecē, ka pilsēta top sakoptāka. :)
Vispār šogad man ir neliels mērķis - ļoti gribētos, lai šī gada beigās es varētu teikt, ka katru dieni vidēji esmu nostaigājusi 10 km. Diezgan ambiciozs mērķis, ņemot vērā to, ka līdz šim gadā esmu nostaigājusi 2000+km. Tomēr 3000 ir krietni vairāk nekā ierasts, tomēr gribas pamēģināt šo mērķi sasniegt. Tas viss nozīmē, ka jākļūst krietni aktīvākai. Un laikam vēl viens mērķis šogad ir tomēr sākt skriet. Rogainingos līdz ar to varētu sasniegt labākus rezultātus. Jāpacenšas sevi motivēt labāk. :)
Un vēl, šodien staigājot, nodomāju, ka būtu labi izlasīt šogad krietni vairāk grāmatu, salīdzinot ar pagājušo gadu. Pagājušajā gadā izlasīju 14. Būtu labi, ja šogad vismaz divas reizes vairāk izlasītu. ;)
Ko vēl šogad pirmajā gada dienā darīju? Skatījos multenes! :) Veselas trīs noskatījos. Ārkārtīgi patika "Jēkabs, Mimmi un runājošie suņi", jo par Maskačku. Skatījos multeni un sapratu, ka atpazīstu ļoti daudzas mājas multenē. Savējais rajons. :)) Pēc tam divas krievu multenes no sniega karalienes sērijas - "Ledus un uguns" un "Aizspogulija". Neteikšu kā izcilas, bet bija pietiekami labs laika pavadīšanas veids. Un vakarā vēlreiz noskatījos "Piļsāta pī upis". Patīk šī filma.
Un vēl nedaudz gribu uzrakstīt par Jaunā gada sagaidīšanu. Vakar mūsu rajonā sāka šaudīties jau pēc četriem. Līdz 22 diezgan aktīvi šur un tur mirdzēja debesis. 22 iestājās perfekts klusums. Vēl norunājām, ka laikam gan visi godīgi izšāva savus krājumus atļautajā laikā un ka, tad, ja nebūtu mājsēde, tad šeit tiešām Jaungada svinībās krāšņas ugunspuķes vērojamas abās mājas pusēs. 23:00 daži nolēma vēl pašaudīties, bet pusnaktī ar jaunu sparu sākās uguņošana. Diezgan daudz un krāšņi. Pie sevis nodomāju, ka tas tikai norāda uz to, kāda publika apkārt dzīvo - tie, kuri nolēma uzspļaut visam un uguņot pēc 22 nemaz neņem galvā to, kas valstiski ir svarīgs. Diemžēl. Un diemžēl arī pozitīvo testu īpatsvars ir liels. Šobrīd rezultāti parāda, kas notika ap Ziemassvētkiem. Vēl pēc nedēļas redzēsim, Jaunā gada priekšvakaru.. Oi, baidos, ka ārkārtējā situācija mums būs ilgāka par 7.februāri.
Ir pilnīgi skaidrs, ka mēs ar Ž.joprojām turpināsim dzīvot pietiekami noslēgti, pasūtīsim pārtikas un citu preču piegādi uz mājām. Un es iešu staigāt tur, kur cilvēku maz. Dzīvosim mierīgi un prātīgi. Cerēsim, ka viss būs labi.