Lai arī kā šobrīd būtu, man jāsaka, ka šis gads man ir bijis labs. Jā, mazāk tikšanos ar cilvēkiem, kuri ir tuvi un mīļi, jā, pavisam maz ceļojumu, ne tik daudz arī rogainingu..
Tomēr ir virkne labu lietu, kas šogad ir notikušas un par ko es esmu pateicīga.
Pārcēlāmies uz jaunajām mājām. Jūtos šeit daudz laimīgāka. Šī tiešām ir mana vieta.
Pandēmijas dēļ krietni vairāk pavadīju laiku mājās. Lielu gada daļu strādāju no mājām, līdz ar to mazāk mocījos ar miega trūkumu. dzīvoju tuvāk savam dabiskajam režīmam - iet gulēt nedaudz pēc pusnakts, celties ap astoņiem.
Darbā diezgan daudz kreņķu - gan tāpēc, ka dokumenti nevirzījās tik ātri, kā gribētos, gan COVID dēļ.
Tieši pandēmijas dēļ man bija lieliska iespēja noskatīties tik daudz izrāžu dažādos pasaules teātros, kā nekad. Pavasara #paliecmājās laikā teju katru vakaru skatījos kādu izrādi. Vienā brīdī pat iestājās pārsātinājuma sajūta, tomēr tagad atkal sāku domāt, ka jāmeklē iespēja noskatīties kādu izrādi tiešsaistē. Tomēr forši ir tā ceļot pa dažādu valstu teātriem, redzēt daudz dažādu režisoru darbus..
Šogad arī vairāk sāku lasīt grāmatas. Ne tik daudz, kā gribētos, tomēr pamats ir ielikts labs. Turpināšu arī nākamajā gadā regulāri lasīt.
Lai arī nebija tik daudz rogainigu, kā iepriekšējā gadā, tomēr daži paliks īpaši atmiņā. Piemēram, Valmieras purvs un Lucavsalas e-rogainings pavasarī. Ceru, ka nākamgad tomēr būs vairāk rogainingu, ka būšu krietni aktīvāka.
Ģimenē diezgan daudz priecīgu mirkļu. Ivars ar Annu bija iecerējuši kāzas aprīļa beigās, bet pandēmijas dēļ tās pārcēla uz augustu. Tikai tuvāko cilvēku lokā tās notika. Jā, pēc daudziem gadiem kopā un jau ar tik lieliem bērniem tā bija drīzāk formalitāte, bet tomēr bija jāizdara. :) Vēl šogad brālēna Aigara jaunākajai meitai 11.martā piedzima meitiņa Laima, bet vecākā meita - Ligita, apprecējās. Brālēnam Jānim un Kristīnei piedzima 10.februārī vēl viena meitiņa - Mia. Un jā! Ivara vecājakam dēlam Kristianam ar Sanitu 27.jūlijā piedzima Emma. Foršs meitēns! :))
Mammai uztaisīja ceļgala operāciju februārī. Un labi, ka paguvām pirms pandēmijas! Mamma ir kļuvusi krietni kustīgāka. Aizbraucām ar viņu uz Kristus karaļa kalnu un Čertoku, pēc tam arī uz Rundāli. Vēl gadu atpakaļ viņa pat sapņot nevarēja par to, ka tik daudz varēs staigāt. Tagad viņa to var. Tiesa, parādījās jauns kreņķis - ādas slimība. Pēc pagulēšanas slimnīcā septembra sākumā (atkal paguvām pirms Covid-19 izplatības saasinājuma) šobrīd ceram, ka viņa dzīvos remisijā.
Tiesa, nedaudz raizes parādījās gada beigās. Ivars ar Annu izslimoja Covid. Anna nedaudz smagāk, bet tomēr abi bez slimnīcas iztika.. Cerēsim, ka cauri pandēmijai tiksim bez zaudējumiem. Mamma jau ieminējās, ka varbūt viņas vecvecāki un tēvs 1918.-1920.gadā spāņu gripas laikā ģimenes likteni izdzīvoja un mums tāds risinājums ies garām.. Cerēsim, ka tiešām tā ir.
Nu, ko.. viens ļoti raibs gads ir pagājis. Cerēšu, ka nākamais būs vēl labāks.