Dienas priekš šodien ir neliels pārsteigums no Leo. :) Paldies, mana mīļā! Ak, šie gardie Domino akmentiņi.. Mm...Tik gardi, ka mēli var aprīt! Es esmu priecīga un laimīga bez gala! ;)
Bet vispār.. šodien atmaksāju daļu no kredīta. Dikti jau gribas to kredītu ātrāk atmaksāt, lai var mierīgāk dzīvot.
Darbā šodien ļoti rosīga diena bija. Jau ap pusdienslaiku man šķita, ka viss, šai dienai man pietiek. Visa pārāk daudz. Gada beigas tuvojas, tāpēc arī viss krietni straujāk notiek. Protams, arī zvanītāju vairāk, kuriem šī brīža situācija dažādu iemeslu dēļ ir smaga. Lielākais prieks ir tad, ja izdodas sarunu no agresīva toņa pārvirzīt uz salīdzinoši mierīgu. Jā, pēc tam jūtos pārgurusi, bet vismaz zvanītājs ir nomierinājies, jo ir uzklausīts.
Vēl joprojām domāju par to, braukt šonedēļ uz laukiem, vai tomēr nebraukt. Man viss mājās ir. Neko nevajag. Bet gribas satikt vecākus. No otras puses - 400 km braukt, lai tikai uz stundiņu satikt viņus.. Nezinu, nezinu. Varbūt labāk ieplānot uz Ziemassvētkiem uz pāris dienām pie viņiem aizbraukt. Mēs abi ar Ž.apkārt nevazājamies, ieturam distanci, lai varētu tomēr turpināt tikties vismaz reizi pa reizei ar saviem vecākiem. Piesardzību tomēr arī tikšanās reizēs saglabājam.. Eh.. nezinu, jāpadomā.
Vakarā piespiedu sevi izmest nelielu loku pa rajonu - piecus kilometrus pietiekami raitā solī nogāju. Šķiet, ka šis maršruts varētu būt lielisks loks, kuru varētu regulāri izmest - pieci kilometri ir laba pastaiga. :)
Jāatzīst, ka aizvien vairāk logos mirdz uguntiņas - cilvēki sāk gaidīt svētkus un ar saviem priecīgajiem logiem iepriecina arī apkārtējos. ;)
Jūtos nogurusi patiesībā. Šī bija diezgan intensīva nedēļa, bet labi, ka virkne lietu ir tuvu finišam. Tas ļoti priecē.