Tā kā šodien bija īsā darba diena (kā jau pirms svētkiem), nolēmu šodien aizstaigāt līdz darbam. Neierasti kluss mūsu stāvā. Saskaitīju, ka kopā bijām septiņi cilvēki. Pie manis bija ienācis tikai boss, sēdēja manā kabinetā drošā attālumā, maskā. Izrunājām lietas, kas šobrīd ir aktuālas. Tomēr ir labi reizēm tikties klātienē.
Kabinetā pavēss - kā noprotu, mums apkure ir nedaudz samazināta, jo klātienē ir pārāk maz cilvēku.
Puķes pa šim trīs nedēļam, ko neesmu bijusi darbā, riktīgi sagriezušās uz gaismas pusi. Neviens jau izņemot mani viņas nekustina. Aplēju, aprunājos ar viņām. Kaut kad aiziešu vēl uz darbu, paskatīšos, vai mīļums savu būs izdarījis un varbūt pateicībā man, piemēram Ziemassvētku kaktuss uzziedēs. ;)
Kopumā ņemot diena diezgan klusa bija.
Pēc darba, paņēmusi jauno daudzas reizes lietojamo masku, ko darbs mums uzdāvināja, aizgāju līdz Aminori nopirkt divas jaunās grāmatas. Rūta ieteica, ka esot dikti labas. Nu, ko, būs man arī par šīm neērtajām vēstures tēmām jāpalasa. ;)
Ja jau klīstu pa pilsētu, pie reizes nolēmu kādu našķīti svētkiem nopirkt. Visnotaļ vienkāršs tas našķītis sanāca - Laimas veikaliņā nopirku ābolu-kanēļa zefīru un šokolādes vafelītes. Kā man patīk tas, ka, tuvojoties Ziemassvētkiem, manas mīļākās garšvielas un garšas visam tiek liktas klāt - kanēlis, āboli, kardamons, apelsīns... mmmm! Silto garšvielu un garšu uzbrukums kārpiņām! :) Turklāt par prieku man zefīrs bija ārkārtīgi svaigs - pats kūst mutē! :) Ideāli! :)
Gribēju šodien izdarīt, bet nesanāca - aiziet uz Rozes grāmatnīcu. Jānopērk ikdienas plānotājs nākamajam gadam, jo daži pasākumi jau sāk iezīmēties nākamā gada kalendārā, kā arī gribēju atprečot kolēģu uzdāvināto dāvanu karti, nopērkot kādu labu grāmatu. Bet gan jau vēl pagūšu.
Vispār labi, ka šodien aizstaigāju līdz darbam, jo nedaudz pamainīju savu ikdienu, izkustējos, apskatīju, kas pilsētā jauns, kā cilvēki izskatās. :D
Tiesa, paranoja tomēr ir - īpaši nekur negribas ilgi uzturēties un no cilvēkiem turos pa gabalu. Tā ir drošāk šobrīd.