Lai arī biju lielās pārdomās par to, vai tiešām vajag kopā ar Ilzi doties e-rogainingā, tomēr piekritu. Tikai divas mēs, abas ļoti esam samazinājušas savus kontaktus un vazāšanos tur, kur ir cilvēki, turklāt sešas stundas svaigā gaisā pavadīsim, kur var ievērot arī divu metru distanci.
Jāatzīst, ka bija forši! Līdz pat Upesciemam aizklīdām. Ja godīgi, tas rajons Berģi-Langstiņi-Upesciems, nav man pārāk labi pazīstams, līdz ar to bija ļoti interesanti tur klīst.
Atšķirībā no pavasara telefona aplikācija vairs nebija tik draudzīga un nerāda, kur atrodies. :) Šoreiz tiešām sanāca orientēšanās - izmantojām gan uz A4 izdrukātās kartes, gan aplikācijas karti. Protams, grūti, ka mērogs uz papīra kartes ir savādāks, līdz ar to grūtāk bija. Vēl viens mīnusiņš - lukturu trūkums. Ja būtu lukturi, tad dažus punktus atrastu ātrāk, jo bija tāda punkti, kuriem garām pagājām burtiski pāris metrus tālāk nekā aplikācija piekrīt pīkstēt, ka punkts tiešām ir. Ja būtu lukturis, tad vizuāli redzētu, ka turpat blakus esam un nenāktos mest lokus apkārt.
Vēl pārsteidzoši bija, cik ātri viss pilsētvidē mainās. Tur, kur pagājušā gada vasarā vēl bija grāvju krustpunkts, šogad jau ir smilšu laukums uzbērts - laikam būs būvlaukums.
Intersanti ir arī jaunie dzīvojamie rajoni - ir vietas, kur mājas ir smukas, ir tādas vietas - kur mājas šķiet tādas kā bunkuri..
Vēl pēc Valmieras tomēr esam kļuvušas piesardzīgākas - sākām iet gar grāvi, bet sapratām, ka tas ir ļoti plats un grāvju krustojums visdrīzāk būs slapji pārejams. Tāpēc nolēmām griezt atpakaļ un iziet sausām kājām to posmu. Tomēr negribas mērcēties vēsā laikā. :)
Bija tiešām foršs šis e-rogainings. Zinu, ka gribu vēl kādu erogainingu, lai iemaņas neierūs, lai izkustētos. :) Turklāt man vienmēr ir prieks satikt Ilzi. ;)
Šī tiešām bija laba sestdiena. Nogurusi, bet laimīga atbraucu mājās. Zinu, ka rīt būs rijamā diena, bet šodien tiešām viss ir forši. ;)