Vakar ap pusnakti sāka smidzināt. Visu dienu smidzināja. Ne tikai pie mums laukos, bet arī pa ceļam uz Rīgu.
Beidzot rudens atnācis. Vismaz laikapstākļi tieši sāk norādīt, ka vairs te nav nekāds augusts, vasara, bet ir rudens un lietus un vēsums ir normāli.
Šī diena diezgan steidzīga sanāca. No rīta aizbraucām ar tēti savākt visu, kas man līdzi uz Rīgu ņemams. Pēc tam ar mammu cepām plātsmaizes, speķa raušus, maizi un picveidīgu izstrādājumu. Būs gan viņiem, gan mums visu nodēļu ko našķot. :)
Pēc tam brauciens uz Rīgu. Neizturēju, Jēkabpilī pārrāpos uz otro Daugavas pusi. It kā pirmdienas pēcpusdiena, it kā vajadzētu būt mazāk uz ceļa dažādiem dīvainiem braucējiem, tomēr.. tomēr viņi ir. Lai mierīgāk un bez stresa lielāko daļu ceļa brauktu, izvēlējos smuko ceļu, to, kurš man dikti patīk. Un nenožēloju. Jā, bija arī uz šī ceļa pietiekami braucēju, bet viss tur notiek krietni mierīgāk.
Atbraucot uz Rīgu, paveicās atrast vietu tieši pie mājas durvīm. Ideāli!
Kaķi sailgojušies pēc manis - atkal visur man seko. Neko jau daudz no manis viņi negrib - vien atnāk uz to istabu, kur es tajā brīdī esmu, un apguļas vai apsēžas. Sargā. ;)
Tiesa, negantā manā draudzene pie manis šķiet, ka atvilkās. Braucot, atkal jutu, ka kaut kas nav ar redzi. Pirmais zvaniņš iezvanījās, tomēr negribēju pie stūres dzert zāles. Kamēr atbraucu līdz Rīgai, protams, visas pazīmes pastiprinājās. Iedzēru zāles un ceru, ka šoreiz ar mazo devu tikšu cauri.
Jāiet gulēt. Varbūt izdosies šo lēkmi viegli pārdzīvot.
Un vēl šodien Sanitai dzimšanas diena. Un tomēr ir krietni foršāk piezvanīt un apsveikt, nevis rakstīt vacapiņā vai purniņu grāmatā. Personiskāk viss sanāk. Un var no sirds izsmieties. :)