Šī bija lieliska atvasaras diena. Vienkārši brīnišķīga! Tiešām diena atpūtai.
No rīta nolēmu iziet pastaigā, bet izrādījās, ka gāju sēnēs. Biju iecerējusi aiziet līdz silam, kādu bildi uztaisīt, izbaudīt meža klusumu. Bet, kad uz ceļa ieraugi sviesta bekas un citas sēnes, saproti, ka nav variantu - ir jālasa! Smieklīgākais ir tas, ka vispār jau es neesmu nekāds sēņu lasītājs - es vienkārši neredzu sēnes mežā. Sēnēm ir pilnīgi jālien man acīs, lai es tās pamanītu. Toties es labprāt lasu ogas. Man tam pietiek pacietība. :)) Bet nu šoreiz sēnes, sēnes, sēnes pārņēma manu prātu.
Nedaudz žēl, ka bija mājās jāatgriežas vēl pirms 12, jo mamma jāved uz senioru pasākumu. Mežā tik daudz sēņu palika skumstot bez manis.. :>
Ja godīgi,tagad es saprotu, kā cilvēki kļūst sēņošanatkarīgi. Arī mani šī sajūta šodien piemeklēja.
Pēc mammas seniorvakara kopā abas aizbraucām uz Kristus karaļa kalnu. Piecus gadus atpakaļ tur bijām Luetas kāzās. Mamma toreiz nevarēja tos plašumus izstaigāt. Tagad, pēc operācijas, lēnā garā tiešām visu teritoriju izstaigājām, visu apskatījām un tikai vienreiz uz brīdi piesēdām paradīzes salā. :)
Jāatzīst, ka jancīgi ir tā vieta. Ir skulptūras, kas man ļoti patika, ir tādas, kas nedaudz mulsināja. Tomēr kopumā diezgan interesanta vieta, kur katrs var sev kādu stūrīti priekam atrast. ;)
Pēc tam nolēmām aizbraukt līdz Čortoka ezeram, ja jau esam tajā pusē nonākušas. Mamma stāstīja, ka daudzus gadus atpakaļ tur svinējuši Čeirāna dzimšanas dienu. Visu dienu tur esot pavadījuši. Viņai par to dienu ļoti gaišas atmiņas. Jāatzīst,ka tiešām tā vieta ir neparasta. Un skaista visos gadalaikos. Vajadzēs kādreiz ziemā uz turieni aizbraukt, jo šķiet, ka ziemā tā vieta vispār būs diezgan mistiska.
Tiešām ārkārtīgi forša diena ar mammu kopā pavadīta. Mājās braucot, norunājām, ka varētu uz Jasmuižu aizbraukt. Tiesa, jāizdomā vēl kāds objekts, ko pie reizes apskatīt, jo tikai uz vienu Jasmuižu braukt būs tā kā nedaudz par maz...
Un vēl.. rudens mani šogad nebeigt pārsteigt. Tik silta diena! Joprojām neticas, ka tūlīt jau oktobris klāt. Daba drīzāk pēc septembra sākuma izskatās - koki vēl pietiekami zaļi, salnu nav bijis, silti.. Laikam tā ir kompensācija par pavasari, kuru nosēdējām mājās. :)))
Bija brīnišķīga svētdiena. Un labi vien ir, ka šodien man nebija jāatgriežas Rīgā. Tomēr tā viena atvaļinājuma diena daudz dod. Ir sajūta, ka tiešām mini atvaļinājums bijis. ;)