Šorīt pabeidzu karu ar īrisu dobēm - savedu kārtībā pēdējo, to, kas pie ozola. Labi, ka pagājušājā gadā iestādījām tur īrisus, šogad jau smuki sāka ziedēt. Smagais darbs bija pagājušajā gadā, tagad jau ir tikai ravēšanas vaina.
Pēc īrisiem sāku šķērēt ķiršu sausos zarus turpat blakus. Un pēc tam jau sākās- vairs nespēju apstāties. :) Staigāju pa visu augļu dārzu un griezu un zāģēju visu, kas jāsaved kārtībā. Ir smukāk! :)
Bērnībā nevarēju saprast, kādēļ mamma ir tik ļauna un griež nost krūmiem un kokiem zarus. Pat dusmojos par to. Toties šobrīd pati tieši tāpat rīkojos. Griežu un zāģēju un saprotu, ka daru labu dārzam. Augi smukāk izskatīties, labāk augs, vairāk ražos..
Jau pagājušajā vasarā gribēju sakārtot ceļmalu. Diemžēl sāls, kas noskalojas no ceļa mūsu grāvmalā, ietekmē mūsu ceriņi pamatīgi cietuši. Daļa ir nokaltuši. Pagājušās vasaras atvaļinājuma laikā daudz ceļoju un maz biju pie vecākiem. Pavasaris pagāja izolējoties. Šodien sāku pamazām griezt ārā sausos ceriņus. Tētim nav vairs spēks tam, tāpēc man pašai tas jāizdara. Ja izzāģēšu, ir cerība, ka pēc pāris gadiem tie daži ceriņi, kas ir izdzīvojuši, sakuplos un atkal ziedēs. Ja nedarīšu neko, tad tā nesmuki arī izskatīsies.
Pasmaidīju pie sevis par to, ka kaimiņi tā dikti dīvaini uz mani skatījās, kad vilku projām tos sausos krūmus, bet..kāda viņiem daļa? Es cenšos, lai mums ir smukāk. Nevienam jau citam to visu nevajag... Diemžēl.
Vēl šodien pabeidzu lasīt "Silva rerum" ceturto daļu. Ļoti patika. Salīdzinot ar ieprieksējām trīs daļām, šī bija visdinamiskākā un interesantāka. :)
Un vēl šodien vakarā visi trīs skatījāmies translāciju no Aglonas. Ir nedaudz savādi, ka ir tik maz cilvēku, ka nav svecīšu jūras. Tomēr noteikumi ir jāievēro visiem. Pārsteigums bija, kad pēc krustaceļa rādīja arī misi. Parasti to nerāda. Šoreiz tāda īsa - vien 45 minūtes, bet mācītājs bija pat ļoti sakarīgs.
Nu, ko.. divas brīvdienas priekšā. Jāizdomā, kā tās piepildīt. :))