Rīgas vasaras rogainings. 6 stundas pa ielām, pļavām, rūpnieciskām teritorijām, mežiem, brikšņiem.. Jā, viegli ir atrast īsos ceļus un punktus rajonā, kuru diezgan labi pārzini. Savā rajonā visus punktus diezgan precīzi atrādām, ejot īsceļus.
Sarežģītāk ir svešā rajonā. Pētersala, Sarkandaugava, nedaudz Purvciems tomēr man ir diezgan mazpazīstami rajoni. Bet tur jau arī slēpjas interesantums! :)
Divi īsceļi mums bija tur, kur varbūt mūs varēja arī izdzīt. Pusslēgtas teritorijas, kur iebridām, izmantojot atvērtus vārtus vai caurumus žogos. Bet, no otras puses, ja vārti un durvis ir vaļā, tad jāmēģina izlauzties cauri! ;) Un mums izdevās, lai gan viens apsargs bija diezgan dusmīgs, kad ieraudzīja, kā mēs izejam ārā. :))
Diemžēl daudzas teritorijas ir diezgan pamatīgi piecūkotas - skārdenes, plastmasa...fui. Bet tas diemžēl vairs nav nekāds pārsteigums, jo ikvienā RĪgas rogainingā atrodam tādas teritorijas, ikvienā Rīgas apkaimē.
Vēl viens "fui" ir kailgliemeži. Neforši izšķīda zem apaviem, jo nevari taču visu laiku skatīties, kur ir un kur nav kailgliemezis, lai uzmanīgāk noliktu kāju.
Un vienmēr mani pārsteidz lielākas un mazākas ūdenstilpnes, kuras ieraugu Rīgas teritorijā rogainingu laikā.;) Dažas ir tādas, pie kurām kādreiz gribētu atgriezties. Šoreiz divi ezeriņi vai arī lieldīķi Pētersalas rajonā. Meža un brikšņu vidū. Un par pārsteigumu mums tur bija pat ugunskura vieta. Pēc tam brīnījāmies visi par to, kurš gan nāk uz tādiem brikšņiem ugunkuru kurināt? Vilks viņu zina..
Jebkurā gadījumā rogainings ir labs iemesls apsekot vietas, kuras diezin vai pie normāla prāta nekad neapmeklētu. Bet rogaininga laikā visi stūrīši un brikšņi izraisa interesi. :)))
Karstums, protams, pirmajās pāris stundās ļoti nogurdināja. Un labi vien bija, ka paņēmu vairāk dzeramā līdzi. Vairāki enerģijas dzērieni un, izmantojot Ilzes ieteikumu - nedaudz sālīts ūdens. Tiešām labi dzesē slāpes!
Nogurums ir tiešām šobrīd liels. Tomēr ir tik ļoti pozitīvs garastāvoklis! No rīta man "viss-bija-slikti". Kašķīgais un gražīgais noskaņojums bija uzbrucis, bet pēc tam, kad pāris stundas pagulēju uz grīdas, vēsumiņā, caurvējiņā, sajutos jau labāk, bet pēc rogaininga endorfīni spridzina! :) Šobrīd, lai ir ir fizisks nogurums, šķiet, ka varētu kalnus gāzt!
Rogainingā man tas tieši arī vislabāk patīk - esi šausmīgi noguris, bet esi tik laimīgs! Un pēc viena rogaininga finiša jau sāc gaidīt nākamo. Nu, ko..11.jūlijs vairs nav aiz kalniem. Brauksim atkal iekarot Olaini. Un jācer, ka tad arī saņemsim Rīgas rogaininga medaļas, jo šodien tās vēl nebija izkaltas. Diemžēl līdz pēdējam brīdim īsti nebija skaidrs, vai notiks rogainigs. Tomēr COVID dēļ ierobežojumi ir jāievēro. No otras puses, ir arī savi plusi - visi nes apliecinājumu, ka nav saaukstēšanās pazīmes komandas locekļiem, mazāk cilvēku.
Bija forši! ;) Gribu vēl! :)
Un vēl.. šodien bija kāzas brālēna Aigara vecākajai meitai Ligitai. Izskatās, ka viņa uzģērba māsas Ritas kāzu kleitu. Vismaz kleita izskatās dikti līdzīga. Annas veidotais pušķis un piespraude diezgan glīti, bet ļoti klasiski. Cik var noprast, tad kāzas tiešām tuvinieku lokā. Nu, ko.. tagad mums Ligita vairs nebūs Možeiko, bet Plopa. Tā kā vīrs ir krievs (Dmitrijs), tad šķiet, ka uzvārds ar īso "jālasa". :)