Atkal viena darba diena ofisā. Man patīk tas salīdzinošais miers kabinetā - meitenes nečalo, nenovērš uzmanību. Klusumā dari savus darbus. Nu, labi, ne gluži klusumā - klausos vai nu radio, vai nu spotify. Tomēr jāatzīst, ka man patīk šāds miers. Un forši, ka šodien virkni darbu padarīju. Katrs darbs, kas ir padarīts, rada prieku.
Tā kā aiz loga termometra stabiņš nepielūdzami virzās + 30 grādu atzīmei un līdz ar to arī kabinets sāks piekarst, nolēmu, ka negribu vairs mocīties ar bezgaisu un siltumu. Ieslēdzu kondicionieri. Lai arī tas mums pārvietojams ir, tomēr savu darbiņu spēj labi izdarīt. Kolēģi sāka vairāk pulcēties manā kabinetā, kad saprata, ka pie manis ir vēss. Tiesa, pēc dažām stundām nācās izslēgt kondicionieri, jo sāka kaut kas dīvaini ost un man atkal ir aizdomas, ka pagarinātājs netur slodzi. Vajadzēs pārbaudīt kādā citā dienā, kā īsti ir - būs tā smaciņa vai nē. Tomēr šodien kondicionieris manu darba dienu padarīja vieglāku un patīkamāku.
Kad mājās gāju, sāka smidzināt lietus. Ž.zvanīja un teica, ka labāk ir nenākt mājās šobrīd, ja vien man nav lietussargs - pamatīgi gāžot. Nolēmu, ka iešu tik tālu, cik varu tikt, neslēpjoties zem kāda jumta. Par pārsteigumu man aizgāju līdz pat veikalam. Jā, smidzināja, bet viss gāziens man kaut kā apgāja apkārt. :)
Liels bija mans pārsteigums ienākot veikalā. Jā, es saprotu, ka pakaļ savam pasūtījumam ienācu ļoti populārā laikā - uzreiz pēc sešiem vakarā, tomēr man pašai nepārtraukti bija jautājums, vai tiešām visai ģimenei ir jāspieto veikalā? Nu, un, protams, saprotu, ka distancēšanās šobrīd daudziem vairs nešķiet aktuāla. Diemžēl. Nu, redzēs, redzēs, ar ko tas viss beigsies. Un atkal sev izdarīju secinājumu, ka es joprojām bez vajadzības uz veikalu neiešu un centīšos turpināt to, ko esmu iesākusi - salieku groziņu, samaksāju un pēc tam aizeju pakaļ saviem pirkuma maisiņiem.
Atnācu mājās un sapratu, ka arī māja ir diezgan pamatīgi piesilusi. +27. Vienīgais labums, atšķirībā no iepriekšējām mājām, varam atvērt logus uz visām pusēm, varam turēt pilnībā vaļā vismaz vienā istabā logu, nebaidoties, ka kaķi var izlemt doties kādās aizloga dzīves gaitās. Tas tiešām palīdz vismaz vakaros un naktīs kaut nedaudz atvēsināt dzīvokli. Vismaz vieglāk ir gulēt. ;) Ar šausmām atceros karstās naktis tajā dzīvoklī - grozies, nevari aizmigt, svīsti, uznāk besis. Bija pat mirkļi, kad man likās, ka jāiet gulēt uz vannas istabas - visvēsākā istaba, turklāt flīzes uz grīdas - maza cerība atvēsināties. Šeit tā tomēr nav. Un tas ļoti priecē.
Tā kā darba diena un karstums bija nogurdinājuši, un laikam arī neliels miega trūkums bija iestājies, pāris stundas nogulēju. Pamodos pavisam cits cilvēks - krietni labākā garastāvoklī. :)
Mamma šovakar atsūtīja zemeņu bildi. Pirmās viņu dārzā! Nezinu, kādēļ, bet, nākot tuvāk Līgo, es vienmēr slēdzu iekšējās darības par to, būs vai nebūs zemenes pirms svētkiem. ;) It kā jau tam nav nekādas lielas nozīmes - kad tās ogas būs, jo skaidrs, ja ir, tad ir, ja nav, tad nav. Bet nu Līgo ir kaut kāda iekšējā robežšķirtne. :) Un forši, ka atkal ir zemenes! Aizbraukšu pie vecākiem un varēšu noēsties ogas gardu muti. :))
Bet tagad vakars un izskatās, ka arī daļa nakts būs diezgan aizraujoša. Zibens un pērkons. Pāris reizes tepat netālu iespēra. Kaķi ar diezgan lielu interesi vēro, kas notiek aiz loga. Kamēr pērkons ir tālumā, uz palodzes sēž. Tiklīdz skaļāk iesper, tā no palodzes prom un skrien dziļāk dzīvoklī. ;) Jancīgi - šis nav pirmais negaiss, bet šķiet, ka šis ir viens no pirmajiem negaisiem, kuru abas māsiņas redz un jūt tik tuvu. Šeit vairāk apkārt zaļumu, klusāk un mierīgāk ir, kā iepriekšējās mājās,tāpēc ir cita sajūta.
Nu, ko.. jāiet gulēt. Būs aizraujoši spilgta un skaļa nakts. Galvenais, lai nesper mājās un saimniecības ēkās.