Lai arī gulēju salīdzinoši labi, tomēr visu dienu čīkstēja galva. Tagad, vakarā, jau mājās esot, iedzēru savas migrēnas zāles. Var jau būt ka pie vainas ir sešas stundas pie stūres, varbūt pie vainas ne savs spilvens un ne sava gulta, varbūt pie vienas ir vēl kaut kas, bet nu rezultāts ir tāds, ka galva šodien visu dienu čīkstēja.
Pie vecākiem visu dienu lasīju žurnālus, ko biju paņēmusi līdzi. Pabeidzu un atstāju. Būs tagad vēl pārītis vēstures žurnālu vecākiem lasīšanai.
Kā jau Vasarsvētkos, šodien neviens neko nestrādāja. Mamma pareizi pateica – šodien slinkuma diena.
Tētis mums par prieku atnesa dažus ceriņu zarus – gan lillā, gan baltus. Visa māja smaržoja! :) Un bija svētku sajūta!
No laukiem izbraucu īsi pirms sešiem. Ja godīgi, nespēju izturēt to ārprātīgo burzmu uz A6, tāpēc Jēkabpilī pārlecu uz Daugavas otro pusi – tur vienmēr nedaudz mierīgāk ir. Jāatzīst, ka laikam gan manas draudzenes migrēnas dēļ ir posmi, kurus neatceros kā izbraucu. Un, ja godīgi, mani šāda situācija ārkārtīgi biedē. Tas nav labi.
Un tajā pat laikā ir ļoti skaisti mirkļi, kurus piedzīvoju uz tā ceļa – saules apspīdētie labības lauki. Saulē gandrīz balti, jo vārpas saulē atstaroja gaismu tik ļoti, ka tiešām izskatījās viss balts. Jaunjelgava dikti smuka šovakar izskatījās. Kādreiz gribētos vienkārši izstaigāt to miestu.
Jūtos nogurusi, ar sāpošu galvu, un tomēr ir laba sajūta. Jūtos laimīga, ka varēju aizbraukt pie vecākiem, pabūt kopā ar viņiem tik ilgi. Mammai jau teicu, ka pēdējo reizi pie viņiem nakšņoju februārī, kad mammu vedu uz Rīgu uz operāciju. Tagad, kad situācija sāku uzlaboties, beidzot atkal varu pie viņiem pabūt ilgāk. Tas tiešām ļoti priecē. Un skaidrs, ka tagad krietni biežāk pie viņiem varēšu aizbraukt – dārzi ir sākušies, siltais laiks sācies, jābrauc prom no pilsētas! :)