Šī mammas no rīta atsūtītā bilde šodien viennozīmīgi ir dienas bilde. Sniegs. 12.maijs. Un nevis pāris sniegpārslas, bet pamatīga sniega kārta. Tāds sniegs, ka pat sniegavīrus cilvēki laukos vēla. Nevis maziņus, bet gandrīz cilvēka auguma.
Tas, kas ir zemē un vēl nav izdīdzis, vēl izdzīvos, bet ziedošie augļu koki, peonijas.. ai, ai.. Šogad bez ogām varam palikt. Bet nu redzēs, cik tie postījumi būs lieli.
Un šodien atcerējos pagājušo gadu, kad pašā maija sākumā pamatīgas salnas vairākas naktis pēc kārtas uzklupa dārziem. Vakaros braucu sasegt peonijas, ietīt augļu kociņus. Dārza glābšana pavasarī ir neizbēgama lieta.
Bet visādi citādi šodien atkal darba diena no mājām. Izskatās, ka 'nedēļas otrajā pusē kādu dienu iešu darbu, jo viens dokuments jāparaksta, jāieskanē un jāaizsūta, kā arī izskatās, ka darba telefons ir sācis niķoties.
Murkšķa dienas turpinās.