Un atkal nedaudz savādāks rīts. Agrāk teiktu - rīts kā rīts, kad piecelies un velies uz darbu. Bet tagad viss ir nedaudz savādāk.
Gāju uz darbu un priecājos par to, ka viss aizvien vairāk sāk zaļot un ziedēt. Pavasaris klāt! :) Ielas tukšākas, bet pie tā jau sāku pierast. Tiesa, kad izgāju pēcpusdienā līdz LMT un tuvējām Drogām, nedaudz aizkaitināja tie, kas neievēro distancēšanos. Līdzīgi bija arī vakarā, kad mammas jauno sim karti sūtīju no tuvējās omnivas. Nesaprotu, vai tiešām ļoti grūti paspert solīti malā? Bet Rimi ap pusseptiņiem vakarā.. ai, ai - nav labākā vieta, kur atrasties. Ātri paķēru to, ko vajadzēja, un metos ārā no veikala. Tomēr laikam gan pareizāk doties uz veikalu pēc astoņiem-deviņiem vakarā, kad mazāk personāži gar plauktiem lēnām slīd un kaut ko pēta.
Darbā izdarīju visu, ko gribēju - vēstules visas paguva pat iziet ārā no mūsu mājas parakstītas. Forši! :)Nedaudz savādi gan ir tas, ka viss ir kluss un tukšs, bet no otras puses - neviens nečalo, nenovērš uzmanību.
Atkal kārtīgi apleju puķes - tagad līdz nākamajai nedēļai puķēm jāiztur. Tiesa, tūlīt tiks atslēgta apkure (brīdinājumu par ģērbšanos siltāk jau epastā pienāca), līdz ar to lielāka cerība, ka tik traki nebūs, kā bija pirmajā reizē.
Bet vispār.. tomēr ir labi nedaudz pamainīt dekorācijas un kādu dienu pastrādāt ārpus mājām. Tiesa, rokas krietni vairāk ir jāpieskata, lai neiebāztu acīs, degunā un mutē.