Mammai telefons nosūtīts. Aizdomas, ka Ž.nepareizā secībā telefonus norādīja, bet tas nekas - Ivaram taču aizsūtījām, līdz ar to ja arī es saņemšu sms, varēšu pārsūtīt. :) Vispār, jādzied slavas dziesmas tam, ka ir tāda Omniva - salīdzinoši ātri vari nosūtīt visu, ko vien vajag uz otru Latvijas malu. Lai cik smieklīgi tas nebūtu, šī bija mana pirmā reize, kad pati izmantoju Omnivu, lai nosūtītu paciņu. Saņēmusi esmu daudzas reizes, bet sūtīt parasti nebija vajadzības. Šobrīd, kad pati fiziski tomēr izvairos pie kāda braukt (drošs paliek drošs), nekas cits neatliek, kā vien izmantot vai nu pastu, vai nu kurjerdienestu.
Ieliku kastītē pie telefona arī sēklas, lai Ivars aizved. Nezinu, kad varēšu aizbraukt pie vecākiem, bet sēklas nevar gaidīt - tām vajag zemi un augt!
Bet vispār šī diena atkal darba zīmē. No viena pie otra darba. Turklāt visu laiku mainās tēmas. Ja godīgi, tad ir nedaudz sajūta, ka likumprojekti šobrīd haotiski tiek rakstīti. Mūsu viedokli neprasa, uzcep kaut ko un tad virza. Labi, ka ir citi, kas pamana, ka tie pirmie, kas kaut ko uzcepuši, nemaz nav mūsu viedokli pajautājuši un liek to darīt. Tieši tāpēc arī ir sajūta, ka haosiņš atsevišķos mirkļos valda. Tas, ka ārkārtējā situācija ir ieviesta, nenozīmē, ka var nospļauties uz visām iedibinātajām saskaņošanas kārtībām.
Sazvanījos šodien ar Mārīti.Pēdējā laikā kaut kā vairāk sanāca ar Andru sadarboties, jo viņā činā augstāka. Pēdējā pusotra mēneša laikā vairāk tomēr globālās lietas risinājām, bet Mārīte man tomēr vairāk ir pie zemes, praktiski domājošs cilvēks. Pasmējāmies abas par to, ka nav sanācis laiks sazvanīties.:) Izrunājām visu, kas saistīts ar konkrēto lietu, kas mani interesēja, bet paralēli arī par šo to citu, kas notiek ikdienā, apspriedāmies.
Ar bosu sarunājām, ka rīt ejam fiziski uz darbu. Nokopsim ofisā visu, kas ir darāms, aizsūtīsim visus dokumentus, kas jāsūta papīra formātā. Pie reizes arī varēsim apsmadzeņot vairākas lietas, sēžot uz vietas. Tomēr būt klātienē ir savādāk.
Bet vispār.. šodien jūtos pārgurusi.
Vakarā noskatījos pilnmetrāžas dokumentālo filmu „Laiki. Cylvāki. Volūda". Ļoti daudz jauna uzzināju. Pārsteidzoša. Tiešām laba! Paldies tās veidotājiem par vēstures stāstīšanu.
Un vēl.. šodien Aļozam gadadiena. Atceros dienu pirms gada. Saules baltā gaisma, kad Imants atbrauca pie mums. Dārzā visu dienu strādājām.. un skumjas par to, ka pēdējos gados ar viņu tik maz komunicējām.