Šodien tā rūpīgi paskaitīju, cik tad ilgi jau ir mans #paliecmājās periodes. 20.martā pēdējo reizi uz darbu gāju. Pēc šī datuma pamatā tikai mājās sēdēju. Sākumā tādēļ, ka mazā temperatūra turējās, pēc tam jau tādēļ, ka viss ir nokārtots tā, ka tiešām varu pilnvērtīgi strādāt no mājām.
Parēķināju arī savas iziešanas šī vairāk nekā mēneša laikā. Vienreiz uz Rimi aizbraucām iepirkties, tad izņēmām Rimi pasūtījumu Drive-in variantā, divreiz (divas pilna darba dienas) biju darbā, vienā dienā sanāca vesels notikumu karuselis - auto serviss, pasta paku izsniegšanas punkts, Rimi veikala apmeklējums. Un viss. Vairs nekur neesmu bijusi.
No vienas puses tas ir diezgan traki, ka mēneša laikā vari faktiski uz vienas rokas pirkstiem saskaitīt tās reizes, kad esi izgājis ārā no mājām. No otras puses šobrīd ir mājas-ziepes-2metri.
Tā kā šodien salīdzinoši labs laiks bija, izgāju garākā pastaigā. Jūtos tomēr diezgan nogurusi no mājās sēdēšanas.
Sākumā nezināju, kur iet, bet tad nolēmu iziet savu ierasto maršrutu - pa vienu tiltu uz Pārdaugavu, pa otru tiltu - atpakaļ. Tā nu maršruts sanāca Dienvidu tilts - Bišumuiža, tuvējais Ziepniekkalns - Salu tilts - mājas. Ja godīgi, šoreiz dziļāk Bišumuižā ielīdu. Muižas ēku redzēju. ;)) Foršs rajons ar intersantām mājām un mājelēm. Un vietām pat radās sajūta, ka esi projām no lielās pilsētas. Pie privātmājām cilvēki aktīvi rosās - krāso žogus un vārtus, ravē dobes un celiņus. Pavasaris ir atnācis, līdz ar to darbu ir pilnas rokas.
Atpakaļ ceļā Salu tilts uzdzina šermuļus. Cilvēku ārkārtīgi daudz - brauc ar velo, iet, nūjo, skrien.. Riktīga maģistrāle! Un distances ieturēšana arī daļai klibo. Baisi.
Bet mans pastaigas rezultās - 3 stundas un 16 km. Nogurusi, bet priecīga. Kustības, svaigas gaiss, vides nomaiņa tomēr iepriecina gan ķermeni, gan prātu. Jāsāk biežāk ieplānot šādas pastaigas.
Vakarā ar Ž. izņēmām savu Rimi pasūtījumu mūsu tuvējā veikalā. Patiesībā ļoti ātri un ērti. Šķiet, ka pie tā arī pieturēsimies. Tiesa, esmu pamanījusi vienu lietu. Diemžēl Rimi ne visas preces, kas ir veikalā, piedāvā iegādāties caur neta veikalu. Nāksies vien savus lielos tualetes papīru, veļas pulveru utt. iepakojumus braukt pašiem ņemt veikalā. ;> Nepatīkamais mirklis - saķeršanās ar kaimiņu par stāvvietu. Vairāk nekā trīs mēnešu laikā esam novērojuši, ka patiesībā lielākā daļa liek savu auto tur, kur uz to mirkli ir brīvs. Jā, forši, ja izdodas apstāties tieši savā iemīļotajā vietā, bet, ja nē - liekam citur. Šovakar viens kaimiņš izdomāja uzbraukt ar tekstu, ka lūk mēs esam ieņēmuši viņa vietu. Tā teikt esam atbraukuši uz šejieni un izdzīvojuši viņu. Ja godīgi, nedaudz pārsteidza tādi teksti un agresija. Tiešām tā vajadzēja??
Vakarā biju iecerējusi noskatīties Gogoļa centra izrādi "Šekspīrs". Sāku skatīties un sapratu, ka pārāk depresīvi tas viss ir. Jā, skaisti, atbilst savam nosaukumam plastiskā teātra izrāde. Tomēr depresīva. Sapratu, ka nevaru skatīties. Lai viņi man piedod.
Arī Nacionālā teātra piedāvājums šonedēļ bija vājš. Palasīju kritikas un nemaz nesāku skatīties. Un arī Saules cirka piedāvājums mani īsti neapmierināja. Šoreiz no vairākām izrādēm tika piedāvātas dziesmas, ko dziedāt līdzi un paralēli skatīties fragmentiņus no konkrētās izrādes. Noskatījos tikai dažas dziesmas. Līdz ar to var teikt, ka šodien man izklaides un kultūras pasākumi izpalika. Bet, ja tā padomā, tad šobrīd tiešām jau laikam esmu pārsātinājusi sevi ar dažādām izrādēm. Mēnesi centos katru dienu noskatīties pa izrādei. Jā, visu, ko redzēju, var uzteikt. Tiešām ļoti saturīgi un interesanti. Tomēr reizēm ir par daudz. Jāuztaisa pauzīte. :)