Dienas vislielākais prieks ir biedrības "Paliec mājās" piegādātās narcises. Jau aptuveni nedēļu runāju par to, ka gribas narcises. Vienu dienu, kad Ž.brauca mammu apsveikt dzimšanas dienā, viņš bija iebraucis ziedu bāzē. Daudz dažādu vissezonas puķu, jo īpaši rožu, bet narcišu nebija. Kad gāju uz darbu, cerēju, ka uz kāda ielas stūra būs kāda puķu tante, bet.. nekā. Tā arī paliku bez narcisēm. Bet..pāris dienas atpakaļ purniņu grāmatā pamanīju, ka biedrība "Paliec mājās" piedāvā iespēju atbalstīt vietējos puķu audzētājus, pasūtot narcišu un tulpju pušķus. Nolēmu iepriecināt sevi un kādu audzētāju. Pieteicos uz krāsainu, dažādu šķirņu narcišu pušķi, un, ja godīgi, jūtos ļoti priecīga. Smaržo kā medus! Jā, zinu, ka pavasara puķes nav ilgstāvētājas, tomēr man tik ļoti gribējās ienest pavasari šajās mājās, gribējās sevi iepriecināt. Un tas izdevās! :)
Un ir forši, ka uzreiz atradu arī vietu vāzei. Tiesa, saprotu, ka tā vieta ir droša tikai tad, ja paši esam istabā, jo kaķi ložņā visur. :) Abas šodien nevarēja krietnu brīdi atrauties no narcisēm - ošņāja pamatīgi. :) Jauna smarža ienāca mājās, tādēļ abām bija lielā ziņkārība.
Bet visādi citādi šodien diezgan dīkdienīga diena sanāca. Nedaudz piekārtoju māju, izmazgāju vienu drēbju tūri. Tagad, kad pamatā strādāju no mājām, arī netīro drēbju ir mazāk. Tiesa, tas nenozīmē, ka staigājam kā šmuļi. :))
Atkal lasīju grāmatu. Joprojām mokos. Joprojām cenšos sevi pārliecināt, ka man šī grāmata ir jāizlasa. Lai gan aizvien biežāk iezogas doma, ka varbūt nevajag sevi mocīt tagad. Varbūt pienāks kāds brīdis, kad šo grāmatu labprāt izlasīšu. Vienkārši šobrīd nav tas īstais brīdis.
Un vēl šodien prieciņš bija par to, ka mūsu pašu Mola Rimi nav pārāk pieprasīts un mēs uz rītdienu varējām veikt pasūtījumu. Saliku groziņā augļus, dārzeņus, maizi, pienas produktus, šo to no sadzīves ķīmijas. Rīt atliks vien aizbraukt pakaļ visiem sasaiņotajiem labumiem.
Ja godīgi, tad šobrīd aizvien biežāk aizdomājos par to, kāda būs dzīve pēc vīrusa. Vai, piemēram, joprojām turpināsim pasūtīt visu un brauksim pakaļ saviem pirkumiem uz veikalu vai lūgsim piegādāt uz mājām? Vai krietni biežāk pirkšu vietējo ražotāju preces? Vai joprojām no laukiem pasūtīšu gaļu, kad ilgāku laika periodu nevarēšu iebraukt viņu veikalā laukos.
Ja tā labi padomā, pamatā jau šobrīd cenšos pirkt vietējo preci, ir tikai daži produkti, kuri šādu vai tādu iemeslu dēļ patīk, un neviens vietējais to nespēj izkonkurēt. Un domāju, ka tā arī paliks.
Bet šobrīd vienkārši ir jāizdzīvo šis laiks mierīgi un prātīgi.