Šodien mājās tiešām zemes diena. Sākās viss ar to, ka nolēmu sašķirot sīpolus, lai saprastu, kuri metami ārā, kurus var apēst, kurus var iebakstīt zemē. Tad jau atbrīvoju divas kastes, kurās auga iepriekšējā sīpolu raža. Kad sīpoli iestādi, sapratu, ka kaķiem jāiesēj kvieši. Nu, un pēc tam nolēmu nedaudz rotāciju uz palodzēm uztaisīt - pārcēlu tos, kuri līdz šim bija ēnā, uz sauli. Izskatās, ka antūrijai tiešām šobrīd ļoti patīk virtuvē - tikai vakara saule to uz pāris stundām apmīļo. Tomēr biju kļūdījusies, noliekot to uz dzīvojamās istabas palodzes. Skatos, ka šobrīd ziemassvētku kaktusi labi saņēmušies - jaunas lapiņas nāk visiem trīs kaktusiem. Ar orhidejām pagaidām nav nekādas saprašanas. Redzēs, kad un vai sāks ziedēt.
Bet vispār man pašai šobrīd ir liels prieks par to, ka man beidzot ir palodzes, kur varam paši kaut ko audzēt, jo līdz šim ziemeļu palodze bija uzlikusi zināmu rāmi, ko varam tur novietot.
Kad šī zemes diena beidzās mājās, atnāca ziņa, ka mammai domātās sēklas ir atnākušas uz omnivu. Negaidīti ātri. Pirmdien samaksāju, šodien jau paciņa klāt. Bet, ja godīgi, nav pārsteigums, jo arī pagājušajā gadā Mārupes sēklas strādāja zibenīgi. ;) Vajadzēs kaut kā mammai aizgādāt visus pasūtītos labumus, lai ātrāk var iebakstīt zemē.
Darbā šodien diezgan trauksmaini, jo darīju visus priekšdarbus, lai rīt darbā būtu tikai viss jāizprintē, jāpavizē un jāaiznes uz parakstu. Nedaudz uztraucos par to, vai rīt varēšu agri piecelties, vai varēšu tos kilometrus bez grūtuma izstaigāt. :) Mājās palikšana tomēr ir bīstama nodarbe. ;)