Pēc vakardienas atkal šodien mazaktīva diena pa mājām. Arī laikapstākļi tādi, kas nemaz nemudina ārā iziet. No rīta nedaudz sniga, pēc tam visu dienu pūta pamatīgs vējš - blakus pagalmā bērzs pamatīgi locījās.
Ko šodien izdarīju? Gulšņāju, skatījos tv, lasīju. Noskatījos arī izrādi, ko esmu redzējusi - Dailes teātra "Nakts vēl nav galā". Skatījos tikai tādēļ, ka rāda tv (bija slinkums slēgt datoru :)) ). Jāatzīst, ka tā tāda skatīšanās skatīšanās dēļ šoreiz bija. Tiesa, viena atziņa šobrīd gan ieķērās sirdī un prātā: "Kad no rīta pamosties, pat nenojaut, kurp tevi aizvedīs diena." Jā, šodien varbūt uz brīdi viss ir krietni prognozējamāks, tomēr kopumā, kad dzīve ir mierīga, ir dienas, kad plāno un domā kaut ko vienu, bet līdz dienas beigām notiek pārsteidzošas lietas, par kurām pat iedomāties nevarēji.
Kopumā - nevaru teikt, ka ļoti patika šī izrāde. Nebija slikti, bet...nesajūsmināja. Tomēr jebkurā gadījumā šīs noteikti ir dienas spilgtākais mirklis.
Vēl šodien vakarā aizbraucām pakaļ savam pasūtījumam uz Rimi. Pusotru nedēļu atpakaļ pasūtīju, šovakar saņēmām. Tiesa, atkal problēma ar zivīm un gaļām - ne viss bija pieejams. Pārsteidzošā kārtā arī gurķu nebija. Tomēr liela daļa no pasūtījuma atnāca. Tagad mierīgi kādu brīdi varam dzīvot.
Bet vispār...saprotu, ka kļūstu kaut kā nemierīgi. Mans nesaprotamais vīruss, bailes par vecākiem un Ž. Saprotu, ka pilnīgi iespējams, ka mana temperatūra var būt saistīta ar psihosomātiku. Bērnībā tak mācēju likt sajusties sev tik slikti, ka mazā temperatūra parādījās. Nebūtu brīnums, ja arī tagad tas notiktu. Ja pārāk daudz domā, tad var palikt slims.