Kad birciņu "tejaateris" ir tik daudz, ka vairs nespēju izkontrolē visu, ko esmu redzējusi.. un atmiņa man joprojām dīvaini darbojas - lasītās grāmatas, filmas, arī izrādes - ātri aizmirstu. Līdz ar to šodien vēlreiz noskatījos mūsu pašu operas "Makbets". Sākumā vēl nebiju droša, ka esmu esmu redzējusi šo Viestura Meikšāna, bet pēc aptuveni trešdaļas attapu, ka kaut kur tas viss jau redzēts. :D
Nu, nekas! Noskatījos vēlreiz! Un jāatzīst, ka patika. Neskatoties uz to, ka tēli izskatījās nedaudz hipsterīgi komiski un atsevišķos mirkļos videoprojekcijas novērsa uzmanību no galvenā - brīnišķīgās Verdi mūzikas. Un jāatzīst, ka operas koris tiešām ir brīniškīgs. Un lieliska bija arī Lēdija Makbeta - Tatjana Melņičenko. Tāda emociju gamma izdzīvota uz skatuves! :)
Tā ka šoreiz nebija vilšanās no atkārtotas skatīšanās.
Vispār šodien diezgan daudz izrāžu, kuras es pati varētu noskatīties atkārtoti - bez "Makbets" arī JRT "Revidens", NT "Mirušās dvēseles", DT "Vārnu ielas republika"... Īsta zelta bedre teātra mīļiem!:) Ir tomēr kaut kas pozitīvs arī šajā laikā.
Mammu apgādāju ar visām saitēm uz pieejamām izrādēm, kuras esmu pati noskatījusies, vai plānoju skatīties. Ja godīgi, man šķiet, ka viņai drīz būs līdzīga sajūta kā man - pārsātinājums. Nevar taču katru dienu skatīties izrādes. :D Bet no otras puses - viņai tagad ir iespēja redzēt tik daudz ko! :)
Es ļoti ceru, ka tad, kad viss šis beigsies, varēšu mammu aizvest uz kādu operas vai baleta, vai teātra izrādi klātienē. Viņa šobrīd pēc operācijas ir pilnīgi atplaukusi - jūtu, ka viņai ļoti patīk tas, ka viņa tiešām diezgan lielus gabalus var nostaigāt uz savām kājām. Jā, vēl ar kruķiem. Tomēr... kā mēs smējāmies, ka viņai ir grūti atcerēties, kad pēdējo reizi no dzīvokļa līdz mājām kājām ir gājusi. Forši, ka viņai šī operācija ir palīdzējusi! Un forši, ka viņa šajā siltajā laikā var iziet tiešām ārā, nevis tikai pa logu paelpot svaigu gaisu. Saulīte silda, D vitamīns tiek noķerts. Tas ir tieši tas, kas vajadzīgs šobrīd imunitātei.
Kas vēl šodien notika? Saņēmos un sakārtoju māju. Izdzenāju putekļus, šo to no kastēm iekārtoju skapī. Izgāju visu māju ar mitru lupatu - uzreiz jūtams, ka gaiss vairs nav tik sauss. Šobrīd to izteikti sāku just. Un arī kaķiem sausais gaiss neiet labumā. Pušai sāka paradīties blaugznas. Nekas nav mainījies, izņemot dzīves vietu un to, ka viņa ir sākusi iziet ārā. Saulīte diezin vai šādi ietiekmē viņas ādu un kažoku, bet sausais gaiss gan. Laikam jāsāk likt mitri dvieļi uz radiatoriem, lai vieglām mums visiem ir dzīvot.
Kaut kā šobrīd apstājušies mūsu mantu izkrāmēšanas un remontdarbi. Bet nekas, gan jau visu izdarīsim ar laiku. Saprotu, ka koferus ar drēbēm lēnām izkrāmēšu un salikšu skapī tuvākajā laikā, bet ir kaudze Ž.mantu, arī apavus kastes un segas un spilveni, kuriem nepieciešams iebūvējamais skapis. Šobrīd laikam ar to iepauzēsim, jo nezinām, kā tālāk viss vīrusa dēļ attīstīsies.
Vēl šodien pēcpusdienā abi ar Ž.izmetām nelielu loku pa Latviju. Aizbraucām līdz Daugmales pilskalnam. Smuks skats uz upi un vieta ar vēsturi. Pēc tam caur Ķegumu mājās. Tiesa, viņa mašīna atkal sāka nedaudz streikot, līdz ar to uztaisījām vēl dažas pieturas, kuru laikā izstaigājāmies. Pēdējā pietura manā vecajā Ķengaraga rajoņčikā. Tas, kas pārsteidza - jaunieši neievēro distancēšanos. Kompānija šķīrās - visi viens otru apskāva, daži sabučojās... Arī pretīmnācēji nepaspēra solīti malā, kad tikāmies uz ietves.. hmm...laikam jau vīruss nebiedē.
Aizstaigājām līdz Jadvigas mājai. Tiešām, vienīgā, kas ir siltināta. Un smuki izskatās! :) Abi pagalmi joprojām tādi paši. Un miskastes tajās pašās vietās stāv! :) Divdesmit gadu laikā itin nekas nav mainījies.
Un nepatīkamais šodien - temperatūra joprojām ir. No rīta neizmērīju, bet šķita, ka nav. Vakarā atpakaļ mani mīļoties 37,1. :(