Šodien arī Griškovecs daļu savu izrāžu padarīja pieejamu bez maksas. Noskatījos "+1 (Плюс один)". Viss kā parasti - viegli, ar daudz jokiem un situācijām, kurās vari atpazīt arī sevi, savas sajūtas un pārdomas. Pieaudzis cilvēks, kas joprojām brīnās par dažādām lietām, dažos jautājumos vīlies, dažos ieguvis pieredzi.
Lai arī cik ļoti man patīk Griškovecs, tomēr objektīvi jāatzīst, ka iepriekšējās trīs, ko redzēju Rīgā, man patika krietni, krietni labāk. Tomēr bija mirkļi, kad man bija sevi jāpiespiež turpināt skatīties, nenovērsties.
Un tomēr priecājos, ka bija iespēja noskatīties arī šo izrādi.
Trešā diena mājas. Nekādi nesaprotu, kā cilvēki, strādājot attālināti, var pagūt apdarīt arī kaudzi mājas darbus. Man tā nesanāk. Kā no rīta piesēžu, tā vakarā "nokāpju" no savas darbstacijas. Ir daudz ko darīt. Ļoti daudz.
Priecē, ka beidzot tieku klāt arī savām mapēm. Tagad strādāšanai no mājām ir pilnīgi cita garša. :)
Vēl šodien ļoti priecājos, ka periodika.lv atvēra pieeju. Ieguglēju mammu i ar meitas uzvārdu, i tagadējo. Oi, cik daudz interesanta! Skaidrs ir viens, būs jāsaglabā savā datorā tie raksti. :) Aizsūtīju mammai saiti uz periodiku.lv, lai pati viņa arī var parakņāties vēsturiskos rakstos. :))
Atkal šodien aizdomājos par notikumiem pirms simts gadiem manā ģimenē. Vecaistēvs abus savus vecākus zaudēja. Mamma gan šodien mani izlaboja - veči esot teikuši, ka tīfs, bet viņa izrakusi, ka tā bija "influence" jeb spāņu gripa. Vispirms mamma nomira. Viņu apglabāja mammas tētis ar savu tēvu. Divatā. Mācītājs liedza vest uz baznīcu, uzreiz bija jāved uz kapiem apbedīt, kur uz īsu brīdi ieradās arī pats mācītājs. Pēc mēneša vecaistēvs apglabāja arī savu tēvu..
Simts gadi pagājuši. Atkal ir pavasaris. Ja nebūsim apdomīgi, tad atkal var atkārtoties šāda situācija, ka nevar atnākt visi tie, kas vēlas atvadīties. Tieši tas šobrīd notiek Itālijā... :(
Slikti, ka šodien piefiksēja jau pirmos piecus gadījumus, kad cilvēki saslimuši un nav skaidrs, kurš viņus ir inficējis. Tas ir biedējoši. Tomēr es ļoti, ļoti ceru, ka spēsim pašizolēties, ieturēt distanci, un pārdzīvot šo visu ar mazākiem zaudējumiem.
Ar mammu šodien norunājām, ka skatīsimies, kas būs pēc pusotras nedēļas. Varbūt aizbraukšu pie viņiem, lai bez kontakta ar viņiem paņemtu to, kas nepieciešams gan kaķiem, gan mums pašiem. Bet vēl redzēs, kāda būs situācija kopumā un mana veselība.
Runājot par manu veselību, nedaudz sāk uztraukt šī sīkā temperatūra. Kakls nedaudz sāp, deguns nedaudz aizlikts un tas tā arī turpinās. Ne kripatiņas uz priekšu, ne - atpakaļ. Stabili turās.. :D Dzeru tējas, vitamīnus, iepūšu kaklā laringo spreju un veģetēju.