Tā kā rīt uz darbu jāiet, tad šodien tāda mājas dienas sanāca. Izgulējāmies, vaļojamies, ēdam to, kas vakar pagatavots. Absolūts miers un harmonija. ;))
Ar ko tad sāksim gadu? Ar labu teātra izrādi. Netīšām uzķēru, ka LTV7 rāda Paula Putniņa "Ar būdu uz baznīcu" un "Ar Dievu pie zemes". Pirmo neskatījos, jo ne tik sen to noskatījos internetā, bet otro nekad nebiju redzējusi. Noskatījos un jāatzīst, ka patika. Tiesa, skatījos to nevis kā izklaidi, bet kā konkrētā laikmeta raksturojumu. Aizdomājos par to, cik patiesībā sarežģīts laiks tas bija, cik sarežģīti bija cilvēkiem neapjukt, izvēlēties pareizo ceļu, nepazaudēt sevi un spēt izdzīvot.
Kā pusaudzis saskāros ar to visu visai virspusēji. Vecāki jau daudzas lietas nepārrunāja manā klātbūtnē. Tomēr šis tas atmiņā ir aizķēries.
Zemes dalīšanas. Ne vienmēr taisnīgas. Pirmās govis mūsmājās. Ne vienmēr pašas labākās kolhozs atdeva privātajiem. Tautiskums un nacionālisms...
Interesants laiks bija. Un sarežģīts.
Kā runā - kā gadu sāksi, tā tas turpināsies. Nu, ko - ceru, ka sēkla auglīgā augsnē iemesta un šogad atkal sanāks noskatīties daudz, daudz labu izrāžu. :)
Un vispār..ceru,ka šis gads būs atkal aktīvs, skaists.. un viss, kas iedomāts, piepildīsies.
Ak, jā! Sasmējos šodien, ka Triša un Puša šodien arī tādas miegainas. Paēd, paguļ, nedaudz pastaigā..un atkal nokrīt gulēt. Neskatoties uz to, ka vakar nesanāca paspēlēties ar Pušu, šonakt viņa labi gulēja. :)