Šī bija lieliska Trešā Adventa svētdiena! :) Super, ka ar Sanitu sarunājām satikties tik forša un sirsnīgā pasākumā! Guntas un Robja skola katru gadu trešajā Adventa svētdienā brauc ar visiem saviem kolektīviem uz Lapmežciemu. Bērniem ir iespēja parādīt to, ko ir iemācījušies, izmēģināt lielās skatuves dēļus, bet vietējiem iedzīvotājiem un vecākiem, un līdzjutējiem ir iespēja noskatīties burvīgu koncertu. Un ir tik forši, ka ir tik daudz bērniem iespēju skolā gan dziedāt, gan dejot. Kad ir tikai pa vienam kolektīvam, tad bērniem konkurences dēļ reizēm vairs negribas nekur iesaistīties, bet šeit - ikviens tiek mudināts kaut ko darīt. Un tas patiesībā ir forši! :)
Kamēr bija mēģinājumi, mēs ar Sanitu aizgājām iedzērt kafiju un apēst siltos salātus. Aizstaigājām līdz jūrai. Izpļāpājāmies no sirds. Jā, laiks iet, bet tuvuma sajūta nemainās. Es viņas ģimeni pazīstu, viņa manu.. Un tā mēs kopā no 15 gadu vecuma turamies. Jā, ir brīži, kad bijām tuvākas, ir brīži, kad nedaudz attālināmies, tad atkal pietuvināmies.. Un tā visu laiku. :) Bet pats galvenais, ka tomēr vienmēr ir šī sajūta, ka viņa man ir. Ja būs vajadzīgs plecs, viņa varēs būt mans plecs un otrādi..
Šī bija brīnišķīga diena! Un ļoti priecāšos, ka viņas abas ar Guntu kādreiz paņems vēl uz kādu koncertu. Jauniešu un pieaugušo deju kolektīvu dejas es diezgan labi zinu, bet bērnu kolektīvu repertuārs man tomēr ir miglā tīts. Ir forši iepazīt arī šīs dejas! :) Un ja vēl kāds padzied..un, ja vēl dzied ne pārāk šķībi, tad vispār pozitīvs noskaņojums pārņem! :)
Visa diena pagāja Lapmežciemā. Mājās atbraucot, sapratu, ka tas bija pareizs lēmums vakar izgludināt drēbes. Šovakar jau vairs neko negribas. Palasīju, paskatījos pāris raidījumus un viss, drīz gulēt! Rīt sāksies pēdējā garā darba nedēļā šajā gadā. Daudz kas jāpagūst pirms gada beigām, un atkal man būs izēstas smadzenes...