Naktī tik lieliski atkal izgulējos! Tikai viens trūkums bija - gulta šaura, modos ik pa brīdi, jo bail bija izkrist no gultas. Bet vienalga - gulēju lieliski! :)
No rīta ļoti savlaicīgi devos DG AGRI, jo nekad iepriekš tur nebiju. Durvīs satiku grieķietes, līdz ar to sapratu, ka tiešām esmu pareizi visu atradusi.
Telpa maziņa,lai arī rakstīts, ka ietilpst tur 66 cilvēki. Visi tā kā siļkes muciņā sēdējām. Nedaudz neērti, ka tik šaurs, bet nekas. Pamanīju, ka ne tikai mani mulsina šīs zāles izmēri, visi, kas nāca iekšā nervozi sāka ķiķināt. :) Komisijas ļaudis savā starpā norunāja, ka nekad vairs nākotnē šo telpu nepasūtīs.
Jāatzīst, ka šai telpai bija vēl viens trūkums - bija auksti. Sākumā es domāju, ka man nāk miegs un ir auksti tādēļ, ka pietrūka naktī kārtīgās izgulēšanās. Bet, kad dāņu darba devējs skaļi noziņoja, ka kaut kas jādara ar apkuri, jo pat viņam, neskatoties uz to, ka viņš ir dānis, ir auksti, tad tiešām kaut kas nav labi. Sapratu, ka mans miegainums un salšana ir nevis miega trūkums, bet tieši otrādi - aukstums veicina manu ieslīgšanu miegā.
Diemžēl vienīgais, ko varēja izdarīt, lai piesildītu telpu - atvērt durvis uz gaiteni, kuru apspīdēja saule.. Tomēr daudz siltāk nekļuva.
Pati sanāksme šoreiz diezgan tehniska, jo gājām cauri dokumenta projektam, apspriedām, vai viss ir pareizi uzrakstīts, vai kaut kas vēl nepieciešams, vai varam atbalstīt jau iesniegtos priekšlikumus. No klusajām sarunām komisijas cilvēku starpā sapratu, ka viņi bija domājuši, ka šī varētu būt pēdējā sanāksme, bet izskatās, ka vismaz vēl viena darba grupas tikšanās būs. Tātad man nākamā gada sākumā būs vēl viens komandējums.
Uz lidostu ceļu parādīju tām pašām abām grieķietēm, ar kurām ienācu no rīta sanāksmju mājā. Viņas līdz šim nebija braukušas ar busu, tādēļ aicināju viņas pievienoties man. Ja godīgi, sapratu, ka tomēr pareizs bija lēmums biļeti autobusam nopirkt jau pirmajā dienā lidostā - vairs nebija rindā pie automāta jāstāv pieturā un jāuztraucas, ka buss piebrauc, bet biļete vēl nav. Grieķietes knapi paguva nopirkt biļetes un ielekt busā, pirms tas brauc projām.
Kā jau parasti pirms pieciem vakarā - buss riktīgi pilns. Visi salidojušie eksperti cenšas nokļūt atpakaļ mājās. Vislielākais pārsteigums bija tas, ka lidostā uz mantu kontroli bija tik garas rindas. Jā ir bijuši gadījumi, kad ir kādu laiku ir jāgaida pirms tiec cauri visām kontrolēm, bet šoreiz bija tiešām ilgi. Dīvainākais bija tas, ka pie izejām uz lidmašīnu to cilvēku nelikās pārāk daudz - kaut kā viss izlīdzinājās. Bet nu pie kontroles.. Labi vien bija, ka laicīgi aizbraucu uz lidostu.
Man atkal iekrita tā laimīgā loze - atkal pārbaudīja uz spridzekļiem. Nav neviens lidojums bijis, kad mierīgi cauri kontrolei tiktu bez šīs pārbaudes. Gan Rīgā, gan citās lidostās regulāri iekrītu pārbaudāmo personu rindās. Ž.jau reizēm smejas, ka es laikam kādā melnajā sarakstā esmu ietverta, tādēļ mani arī pārbauda. Labi, ka pati es to vairs īpaši galvā neņemu - pasmaidu par šo situāciju un viss.
Briseles lidosta jau riktīgā svētku rotā ietērpta. Neuhaus smuku Ziemassvētku stendiņu iekārtojis - visas dāvanu kastītes tur ir no šokolādes. Burvīgi! :) Pie katras izejas uz lidmašīnu - izrotāta eglīte. Svētku sajūta tiešām rodas! :)
Es ļoti cerēju, ka mājup lidojot lidmašīna būs patukša, bet...kļūdījos. Pilna! Tā kā sēdēju pa vidu, tad diez ko ērti iekārtoties nevarēju, tomēr izdevās kādu stundu pasnaust. Vispār tā ir varen laba lieta, ko esmu iemācījusies - gulēt lidmašīna. Laiks ātrāk aizskrien, nedaudz atgūsti spēkus.. :)
Forši, ka arī šoreiz Ž.mani sagaidīja. Tiesa, vakarā viņam bija kreņķis ar savu mašīnu - logs pasažieru pusē daļēji nolaist lejā, pati mašīna nav aizslēgta, kāds kaut ko bija rakņājies pa mašīnu. Labi, ka nekas nav paņemts, bet nu kreņķis vienalga bija - ļoti labi saprotu viņu. Tā kā viņam vēl bija pirms manis sagaidīšanas jāaizbrauc, labi vien ir, ka ir mana mašīna. Ja kaut kas notiek ar vienu, varam ātri pāriet uz otru mašīnu. Bez divām mašīnām diemžēl nekādi nevaram.
Un liels prieks bija par to, ka Ž.bija sagatavojis vakariņas - iemarinējis un uzcepis zivtiņu. Vismaz nav man badā jāiet gulēt! :D
Nu, ko.. dažas naktis mājās un atkal uz Briseli jālaiž būs. It kā jau ir forši, bet no otras puses - ļoti gribas tādas tiešām garas un kārtīgas brīvdienas mājās. ;)
Un beigās vēl nedaudz par kaķīšiem. Ž.teica, ka visu šo dienu abas esot centušās iekārtoties tā, lai redzētu durvis. Gaidīja mani mājās abas. Kad atbraucu, sākumā abas paslēpās, bet tad jau nāca klāt un pieprasīja uzmanību. Sailgojušās viņas ir un to nemaz necenšas slēpt. :) Foršas viņas mums ir! Ļoti foršas! ;)